Pašvērtējums

Pašvērtējums 2020

 

       Varakļānu pirmsskolas 

           izglītības iestādes

        “Sprīdītis”

     pašnovērtējuma ziņojums

 Varakļāni

2020

 

SATURS

1.Varakļānu pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” vispārīgais raksturojums ............................................................................................................................3

   1.1.Atrašanās vieta...................................................................................................................3

   1.2.Sociālā vide........................................................................................................................3

   1.3.Iestādes vēsture..................................................................................................................3

   1.4.Iestādes vide.......................................................................................................................6

   1.5.Īstenotās izglītības programmas un  izglītojamo skaits......................................................6

   1.6.Pedagogu kvantitatīvais un kvalitatīvais skaits..................................................................7

   1.7.Iestādes finansiālais nodrošinājums...................................................................................7

   1.8.Īpašie izglītības iestādes piedāvājumi, tradīcijas...............................................................8

2.Pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” misija, vīzija, darbības pamatmērķi............9

3.Izglītības iestādes pārskats par iepriekšējā periodā noteikto prioritāšu īstenošanu.....12

4.Iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos.......................14

   4.1.Mācību saturs-iestādes īstenotā izglītības programma.....................................................14

   4.2.Mācīšana un mācīšanās....................................................................................................15

   4.2.1.Mācīšanas kvalitāte.......................................................................................................15

   4.2.2.Mācīšanās kvalitāte.......................................................................................................18

   4.2.3.Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa.......................................................................20

   4.3.Izglītojamo sasniegumi....................................................................................................21

   4.4.Atbalsts izglītojamiem.....................................................................................................22

   4.4.1.Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības     

             garantēšana ....... ..........................................................................................................22

   4.4.2.Izglītojamā drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība).................................23

   4.4.3.Atbalsts personības veidošanā.................. ....................................................................24

   4.4.4.Atbalsts karjeras izglītībā........................ .....................................................................25

   4.4.5.Atbalsts mācību darba diferenciācijai...................... .............;......................................26

   4.4.6.Atbalsts izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām..... .................................................27

   4.4.7.Sadarbība ar izglītojamā ģimeni.......................... .........................................................28

   4.5.Iestādes vide.......................... ..........................................................................................29

   4.5.1.Mikroklimats.................................................................................................................29

   4.5.2.Fiziskā vide................................ ..................................................................................31

   4.6.Iestādes resursi.............................. ..................................................................................32

   4.6.1.Iekārtas un materiāltehniskie resursi............... ....... .....................................................32

   4.6.2.Personālresursi..............................................................................................................33

   4.7.Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana ...................................35

   4.7.1.Iestādes darba pašnovērtēšana un attīstības plānošana................ ................................35

   4.7.2.Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība............... ...........................................36

   4.7.3.Iestādes sadarbība ar citām institūcijām...... ................................................................38

5.Pašvērtējuma kopsavilkums............. .................................................................................39

  • Varakļānu pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” vispārīgais raksturojums

 

1.1. Atrašanās vieta

            Varakļānu  pilsēta atrodas Varakļānu novadā, 200 km no Rīgas.

Varakļānos var  nokļūt pa valsts nozīmes autoceļu A6 no Rīgas līdz Jēkabpilij un turpinot pa E22 līdz Varakļāniem, vai no Madonas pa autoceļu P 84.

            Pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis”( turpmāk tekstā Iestāde) atrodas Varakļānu pilsētā.

Iestādes tuvumā atrodas vidusskola, sporta stadions, un vidusskolas lielā sporta zāle.

Pretī pirmsskolai  “Sprīdītis” pie ieejas vārtiem  ir izveidots ātruma ierobežojošais valnis, lai maksimāli nodrošinātu izglītojamo drošību. Iestādes teritorija ir nožogota. Iestādes teritorijai ir gājēju vārtiņi un vārti, kas paredzēti apkalpojošam transportam. Ar skatu uz galvenajiem ieejas un saimniecības transportam paredzētajiem vārtiem iestādē 2015. gada nogalē tika uzstādītas 4 videonovērošanas iekārtas.

            Iestāde ir vienīgā pirmsskolas izglītības iestāde Varakļānu novadā. Iestādes juridiskā adrese ir Rēzeknes iela 1, Varakļāni, Varakļānu novads, LV4838.

1.2. Sociālā vide

 

            Varakļānu pirmsskolas izglītības iestādi apmeklē izglītojamie no sociālās vides, kurus nevar raksturot viennozīmīgi. No kopējā Varakļānu novada pirmsskolas izglītojamo skaita ir bērni, kas nāk no daudzbērnu ģimenēm un  maznodrošināto ģimenēm. Izglītojamo vecāku materiālo nodrošinājumu ietekmē Varakļānu vietējā infrastruktūra - vecāku darba vieta. Lielākā daļa izglītojamo bērnu vecāki strādā Varakļānu pilsētā un Varakļānu novadā, tāpēc novada bērni pārsvarā apmeklē Varakļānu pirmsskolas izglītības iestādi "Sprīdītis". Iestādi 2019./2020. mācību gadā vidēji apmeklēja 115 bērni. Iestādi no citām pašvaldībām  apmeklēja 37 bērni.

            Iedzīvotāju skaits novadā ir stabilizējies, arī dzimstība Varakļānu novadā nedaudz palielinās.

(skatīt. 1. tabulu "Dzimstība Varakļānu novadā")

  1. tabula

Dzimstība Varakļānu novadā

Gads

2017

2018

2019

Dzimušo bērnu skaits

27

16

22

Avots:  Varakļānu dzimtsarakstu nodaļas statistikas dati

            Izglītības ieguve notiek klātienē, apmeklējot Iestādi regulāri, katru dienu. Darba laiks no pulksten 7.30 līdz 18.00.

            Varakļānu novada Dome pirmsskolas izglītojamajiem sākot ar 2016. gada 1. septembri, katru mācību gadu ir piešķīrusi brīvpusdienas. Vasaras periodā par ēdināšanu ir jāmaksā pilna summa.

1.3. Iestādes vēsture

           

            Mūsdienu Varakļānu  pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis” ēka ir astoņdesmito

 gadu tipveida celtne, celta 160 bērnu vietām ar 7 grupām. Iestāde atrodas Varakļānu novada

 domes pakļautībā.

           Varakļānos  pirmā mazbērnu novietne dibināta 1949. gada 1. augustā ar 25 vietām - Ļeņina prospektā 21 ( tagad Pils iela 21) vadītāja Švačke Galina

  1. gada 30. martā tika atvērta vēl mazbērnu novietne-bērnudārzs 25 vietām Jaunatnes ielā - vadītāja Poča Janīna
  2. gadā tika apvienotas mazbērnu novietnes un bērnudārzs, kurš pārcēlās uz jau bijušo 8-gadīgo skolas ēku Ļeņina prospektā 1 (tagad Pils iela 1) radās jauns nosaukums Varakļānu bērnudārzs – mazbērnu novietne un jauna atrašanās vieta - Ļeņina prospektā 1 (tagad Pils iela1) - vadītāja Veneranda Visnape. Šo iestādi sāka apmeklēt bērni no 3 mēnešu vecuma līdz 7. gadiem.

No 1966. gada līdz 1967. gadam Varakļānu bērnudārzu-mazbērnu novietni vadīja Zinaida Mālniece, bet no 1967. gada Valentīna Nagle.

  1. attēls

 

 

  

  1. gadā tika likti pamati jauna bērnudārza celtniecībai Rēzeknes ielā 1.

Jaunais bērnudārzs „Sprīdītis” durvis vēra 1983. gada 13. decembrī ar 160 vietām - nodod tā laika Varakļānu TAUTAS DEPUTĀTU PADOMES izpildkomitejas bilancē.

  1. attēls

Tajā darbojās 7 bērnu grupas, katrā grupā viena vecuma bērni no 1,5g. – 3g., 3g. - 4g., 4g. -

 5g. 5g. – 6g., 6g.– 7 gadu vecumam un logopēdiskā grupa ar 4 -7 g. vecuma bērniem.

Strādāja 20 pedagogi un 7 aukles. Bērnudārzu apmeklēja aptuveni 120 bērni un to vadīja vadītāja Valentīna Nagle.

 No 1990. gada Varakļānu bērnudārzu vadīja vadītāja Valentīna Pelša. Mainoties demogrāfiskai situācijai, Varakļānos samazinās bērnu skaits un 1995. gadā slēdz 2 grupas. Turpmākajos gados darbojas 5 grupas, kuras apmeklēja līdz 60 bērni. Ar 1995. gadu bērnu skaits vēl samazinājās, tāpēc 1997. gadā turpināja darboties tikai 4 bērnu grupas, kurās kopā izglītojās 40 - 50 bērni. Ar bērniem darbojās 10 pedagogi un 4 aukles. 

            Lai uzturētu un piepildītu tukšās telpas 1996. gadā Varakļānu bērnudārzā  ievietoja pansionātu.

             Pamatojoties uz LR MK noteikumiem Nr.11, tiek mainīts bērnudārza nosaukums, bērnudārzs iegūst pirmsskolas izglītības iestādes statusu. Pirmsskolas izglītības iestāde tiek reģistrēta Izglītības ministrijā 1999. gada 24. decembrī, ar reģistra numuru 1601900099.  No 1999. gada 24. decembra Iestādes jaunais nosaukums – Varakļānu pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde „Sprīdītis”

  1. gada 1.septembrī demogrāfiskā situācija Varakļānos uzlabojas un iestādē uzsāk darboties 3 grupas 1,5-3 gadīgajiem bērniem un 2 grupa 5-6 gadīgajiem bērniem ar darba laiku darba dienās no 7.30 līdz 18.00.

               No 2007. gada decembra Varakļānu pilsētas pirmsskolas izglītības iestādi (turpmāk PII) ”Sprīdītis” uzsāka vadīt Ilga Mestere. 2007. gadā Varakļānu pilsētas  pirmsskolas izglītības iestādē „Sprīdītis” joprojām darbojas 5 bērnu grupas ar 80 bērniem no 1,5 – 7 g. vecumam. Ar bērniem strādā 10 pirmsskolas skolotāji un 5 skolotāju palīgi. 2008. gadā ar novadu apvienošanos pirmsskolai ar 08.10.2009. tiek atjaunota  IKVD reģistrācijas apliecība  ar Nr. 4401900099, kas izdota Varakļānu pirmsskolas izglītības iestādei “Sprīdītis”.

                 2008/2009 mācību gadu Varakļānu pirmsskolas izglītības iestādi „Sprīdītis”  apmeklē vairāk kā 120 bērni no 1,5. g.– 7. g. Iestādē strādā 27 darbinieki, no kuriem ar bērniem strādā metodiķe, radošas, zinošas 10 pirmsskolas izglītības skolotājas, mūzikas, sporta skolotāja, logopēde un 5 pirmsskolas skolotāju palīdzes.

            2010.gadā Varakļānu novada Dome realizē ‘’Ēkas energoefektivitātes projektu’’ (siltināta pirmsskolas izglītības iestāde) ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstu kā arī Varakļānu pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”  tiek atjaunoti laukumi un izveidots sporta laukums pirmsskolai.

           

  1. attēls
  1.             gada 13. oktobrī pansionāts pārceļas uz Stirnienes bijušās pamatskolas atjaunotajām telpām.
  2. gada pavasarī ar bērnu un vecāku līdzdalību LIELĀS TALKAS IETVARĀ tika izveidota sajūtu taka.
  3. attēls

Līdz 2019/2020. mācību gada beigām ir sakopta iestādes teritorija un aprīkoti bērnu laukumiņi. Tiek uzsākta āra baseina demontāža. Baseina vietā tiks veidots aktivitāšu kalns ar fizisko aktivitāšu aprīkojumu vasarā un ziemā. 

1.4. Iestādes vide

            2010.gadā tiek realizēts ‘’Ēkas energoefektivitātes projekts’’ (siltināta pirmsskolas izglītības iestāde) ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstu.

            Pēc vērienīgajiem darbiem pie siltināšanas 2011. gadā Varakļānu pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis” starp visām pašvaldības iestādēm tika novērtēta kā “Novadā sakoptākā pašvaldības iestāde”

            Kopš 2011. gada katru gadu Varakļānu novada budžetā paredz līdzekļus pirmsskolai, lai sakoptu un kosmētiski atjaunotu pirmsskolas izglītības iestādes telpas un iegādātos jaunas mēbeles grupās un guļamistabās. Katru gadu vasaras mēnešos, jūlijā un augustā tiek renovētas, remontētas un  kosmētiski atjaunotas grupu telpas, koridori, lodžijas, kāpņu telpas un tehniskās telpas.

1.5. Īstenotā izglītības programma un  izglītojamo skaits

 

            Izglītības iestāde īsteno Pirmsskolas izglītības programmu (programmas kods  01011111) ar  2010. gada 29. novembrī izsniegtu  un Licenci ar Nr. V- 3073.

PROGRAMMAS MĒRĶIS- veicināt bērna vispusīgu un harmonisku attīstību, ievērojot viņa attīstības likumsakarības un vajadzības, individuālajā un sabiedriskajā dzīvē nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes, tādējādi mērķtiecīgi nodrošinot bērnam iespēju sagatavoties patstāvīgai pamatizglītības apguvei. Varakļānu pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis” 2019./2020. mācību gadu uzsāka apmeklēt 116 izglītojamie un no tiem 5-6 gadīgo

 obligāto pirmsskolas programmu apguva 50 izglītojamie.

            No citām pašvaldībām Varakļānu pirmsskolu apmeklēja 18 izglītojamie un pārējie dzīvo Varakļānu novadā. Pēc pirmsskolas beigšanas 21 izglītojamais turpina mācīties Varakļānu vidusskolā.

1.6. Pedagogu kvantitatīvais un kvalitatīvais skaits

 

            Pedagogu sastāvs no 2017.gada salīdzinoši nav mainījies - tarificēti darbā uz 1,0 slodzi. Pēc jaunu MK noteikumu stāšanās spēkā, 2014. gada 28. oktobrī, (MK 626 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”), kuri paredzēja noteiktu kārtību pedagogu izglītībā, iestādē reformas nebija jāveic, jo visi pedagogi bija ieguvuši augstāko izglītību.

            2019./2020. mācību gadā strādāja 15 pedagoģiskie darbinieki un 15 tehniskie darbinieki. Visu pedagoģisko darbinieku izglītība atbilsts normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pirmsskolā strādā ilggadīgi pedagogi, kuri izglītību papildina kursos un semināros. 2019./2020. mācību gadā iestādē strādājošo pedagoģisko darbinieku raksturojoši rādītāji"

  1. tabula

2019./2020. mācību gadā iestādē strādājošo pedagoģisko darbinieku raksturojoši rādītāji

Pedagoģiskais personāls

Iestādē kopā

Augstākā pedagoģiskā izglītība

Maģistra grāds pedagoģijā

Pamatdarbs

Strādā vairākās izglītības iestādēs

1 darba slodze un vairāk

Mazāk par 1 darba slodzi

Vadītāja

1

1

1

1

 

1

 

Izglītības metodiķis

1

1

 

1

 

1

 

Pirmsskolas skolotājs

10

10

1

10

 

10

 

Mūzikas, sporta skolotājs

1

1

 

1

 

1

 

Logopēds

2

2

1

1

1

1

1

kopā

15

15

3

14

1

14

 
%

100

100

21,42

92,85

7,14

92,85

7,14

Avots: VIIS uz 01.09.2019.

Pedagogi patstāvīgi paaugstina profesionālo kompetenci metodikā, pedagoģijā, informācijas tehnoloģiju prasmēs, audzināšanas jautājumos, piedalās semināros, konferencēs.

            Lielākai daļai pedagogu (92,85%) Iestāde ir pamatdarba vieta un salīdzinoši mazs pedagogu skaits (7.14%), kuriem ir mazāk par 1 likmi. Tas nodrošina pedagogiem iespēju pilnvērtīgāk iesaistīties Iestādes mācību un audzināšanas darba procesā.

1.7. Iestādes finansiālais nodrošinājums

            Iestādes budžetu veido Varakļānu novada pašvaldības iedalītais finansējums iestādes darbības nodrošināšanai, dibinātāja apstiprinātie iestāžu maksas pakalpojumi, valsts mērķdotācija izglītojamo no 5 gadu vecuma apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai

 un valsts sociālo apdrošināšanas obligātajām iemaksām, valsts mērķdotācija  mācību līdzekļu

iegādei un vecāku līdzmaksājums. (skat. 3 tabulu  "Iestādes budžets pēdējiem 3 gadiem")

3 tabula

Iestādes budžets pēdējiem 3 gadiem

Finansējuma avoti

2017. budžeta gads (EUR)

2018. budžeta gads (EUR)

2019 budžeta gads (EUR)

Iestādes kopējais finansējums

73473,11

315737,07

324952,96

Valsts budžeta mērķdotācija

34992,68

33577,78

39689,45

Pašvaldības finansējums

26911,28

269345,34

266590,91

Vecāku iemaksas par ēdināšanu

11569,15

12813,95

18672,6

Avots: statistikas pārskati

          Iestādes budžets tiek veidots, pamatojoties uz iepriekšējā perioda budžeta izpildi un prioritātēm, iestādes mērķiem un uzdevumiem konkrētajā laika posmā. Iestādes darbinieki iesaistās budžeta plānošanā.

1.8. Īpašie izglītības iestādes piedāvājumi, tradīcijas

 

  1. Sakārtota, droša infrastruktūra Iestādē un tai pieguļošajā teritorijā ar modernām, daudzfunkcionālām āra vides rotaļu konstrukcijām, piemērota dažāda vecuma izglītojamiem. Katrā laukumā piemērotas nojumes rotaļu, rotaļnodarbību nodrošināšanai nepiemērotos laika apstākļos.
  2. Mūsdienīga vide, kas nodrošina un sekmē izglītojamo pētniecisko darbību mācīšanos un patstāvību.
  3. Pozitīva savstarpējā saskarsme - izglītojamie, vecāki un iestādes darbinieki; daudzpusīgas sadarbības formas ar izglītojamo vecākiem - katru mēnesi atvērto durvju diena; vecāku dalība iestādes un grupu pasākumos.
  4. Aprīkota daudzfunkcionāla nodarbību zāle, kurā notiek nodarbības, semināri, pasākumi.
  5. Daudzveidīgs sporta inventārs fizisko aktivitāšu nodrošināšanai ikdienas nodarbībās telpās un āra vidē. Ir nodrošināts inventārs slēpošanai ziemā.
  6. Džimbas drošības programma, ko vada speciāli apmācīts pedagogs - Džimbas drošības aģents.
  7. Antimobinga programma darbā ar bērniem, vada speciāli apmācīts pedagogs.
  8. Izglītības iestādē var papildus meklēt un apgūt ritma deju soļus, koriģējošo vingrošanu, individuālu dziedāšanu un dziedāšanu ansamblī, kas tiek organizētas pēcpusdienas nodarbību laikā.
  9. Varakļānu kultūras namā pirmsskolas bērni apgūst tautas deju tautisko deju pulciņā.

Tradīcijas „Sprīdītī” 

Katrs mācību gads sākas ar sirsnīgu atkalredzēšanos 1. septembrī.

Tēvu dienā bērni gatavo apsveikumus tēviem un kopā ar tēti notiek aktivitātes dienas garumā.

Rudenī notiek Rudens balle ar ziedu un dārzeņu izstādi.

Oktobrī notiek Dzejas dienas.

Novembrī svinam Mārtiņdienu, Lāčplēša dienu, Latvijas dzimšanas dienu un godinām vecmāmiņas un vectētiņus,

Decembrī sākam ar Adventa laika ieskaņu, seko Ziemassvētku gaidīšanas laiks un Svētku egle

Janvārī Jaunā gada karnevāls, Ziemas sporta nedēļa

Februārī  svinam Sveču dienu, rīkojam Sirsniņu dienas svētkus

Marts ir Teātra mēnesis

Aprīlī sveicam pavasari ar Lieldienām, Putnu dienām

Maijā sveicam māmiņas Mātes dienā, sportojam Sporta svētkos kopā ar ģimeni un svinam Izlaidumu pašiem lielākajiem audzēkņiem

Vasarā Līgo svētki un atpūta pastaigās pie dabas.

            Visa gada garumā pie mums viesojas dažādi mākslinieki ar koncertiem, teātra izrādēm

Ar bērnu darbiem iepriecinām apmeklētājus Varakļānu novada domē

Atbalstām kultūras namā rīkotos pasākumus, piedalāmies koncertos

Sadarbojamies ar Mūzikas un mākslas skolu. Mūzikas un mākslas skolas bērni kopā ar pedagogiem ziemas mēnešos  pirmsskolā rīko koncertu Aprīlī bija paredzēta  Mākslas diena  kur bija paredzēts aicināt pirmsskolas 5- 6 gadīgos bērnus darboties gleznošanā veidošanā un citos mākslas veidos. Sadarbojamies ar Varakļānu vidusskolu: pie mums bija paredzēts, ka  viesosies ar izrādi skolas 1. – 4. klašu teātra mākslinieki ar skolotāju. Valstī Covid -19 - infekcioza slimība, tāpēc pasākumi tika atcelti.

                          

  1. Izglītības iestādes misija, vīzija, darbības pamatmērķi

IESTĀDES MISIJA - Mūsdienīgā, drošā un attīstošā vidē izglītot atbildīgu, izlēmīgu un apzinīgu bērnu.

VĪZIJA - Daudzveidīga, mūsdienu vajadzībām atbilstoša mājīga un inovatīva pirmsskolas izglītības iestāde ar profesionālu, progresīvu, saliedētu un jaunām idejām atvērtu darbinieku komandu, kas sagatavo bērnu pamatizglītības apguvei, rosinot izzināt, mācīties un darboties patstāvīgi drošā un dabai draudzīgā vidē.

MĒRĶIS – Kompetenču pieejas  realizācija mācību procesā. Audzināt aktīvu pilsoni sabiedrībā,  veicinot katra izglītojamā veselīgas pašapziņas veidošanos un savu spēju apzināšanos. Attīstīt aktīvu, patstāvīgu, zinātkāru personību.

 

GALVENIE VIRZIENI:

  1. Īstenot un organizēt kompetenču pieejā balstītu mācību un audzināšanas procesu vispusīgai bērna personības attīstībai.
  • Caurviju prasmēs balstīta mācību procesa organizēšana;
  • Rotaļnodarbību  organizēšana  pa centriem un ārā;
  • Īstenoti pasākumi pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.
  1. Pakāpeniski, mērķtiecīgi iekārtot pirmsskolas vecuma bērniem drošu, pieejamu, uz attīstību virzītu, attiecīgā vecumposma prasībām atbilstošu, izglītojošu vidi.
  • Iekārtota uz bērnu attīstību vērsta vide;
  • Grupas vide nodrošina izvirzīto sasniedzamo rezultātu īstenošanu;
  • Bērni iesaistīti mācību procesa plānošanā un saņem nepieciešamo atbalstu.
  1. 3. Veidot izglītojamā pamatiemaņas patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, kā arī veicināt izglītojamā izziņas darbības un zinātkāres attīstību, nodrošinot pamatprasmju jeb kompetenču attīstību
  • Individuālā pieeja izglītojamajiem;
  • Bērna novērtēšana atbilstoši viņa prasmēm un spējām;
  • Izziņas perioda plānošana atbilstoši bērnu interesēm un vajadzībām.
  • Aktīva bērnu pētnieciskā procesa darbība grupas telpās un āra vidē;
  • Veselīga dzīvesveida izpratnes veidošana, veicinot izglītojamā fiziskās aktivitātes visos dienas režīma posmos.

 

  1. Grupu skolotājas, skolotāju palīgi, mūzikas un sporta skolotājs, logopēds, metodiķis vienoti tēmas izzināšanā.
  • Pieredzes apmaiņa starp kolēģiem;
  • Informatīvas  sanāksmes;
  • Metodiskās sapulces, konsultācijas;
  • Kursu, semināru, lekciju klausīšanās, līdzdalība;
  • Pieredzes apmaiņas braucieni.
  1. Veicināt iestādes personāla,vecāku, skolas pozitīvi veidotu sadarbību, nodrošinot vienotu pieeju bērnu audzināšanai un izglītošanai pirmsskolas vecumposmā (vadoties pēc Iestādes darba plāna 2019/2020 mācību gadam).

AUDZINĀŠANAS UZDEVUMI 2019./2020. MĀCĪBU GADAM:

Audzināšanas mērķis – nodrošināt iespēju katram izglītojamam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu, atbildīgu personību sabiedrībā, veicināt izglītojamā izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to iedzīvināšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi,

stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un Latvijas Republikas Satversmei.

Audzināšanas uzdevumi - Veicināt izglītojamā audzināšanas procesā būtiskāko tikumu (atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnības, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance) izkopšanu, drošības un veselīga dzīvesveida izpratni un pielietošanu ikdienā.
Iespējamās aktivitātes: literāro darbu izmantošana pedagoģiskajā procesā tikumu izpratnes veidošanā, ikdienas situāciju pārrunāšana ar bērniem, grupas pienākumu un noteikumu izstrāde un ievērošana, mācīšanās nozīmīguma izpratnes veidošana (arī sadarbība ar skolu, mācību ekskursijas uz vecāku darbavietām u.c.), pozitīvās uzvedības aktualizēšana, atbalstīšana, pieklājības un cieņpilnas izturēšanās aktualizēšana, uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, rūpes par citiem, līdzcietības, empātijas veidošana piedaloties dažādās, piemēram, labdarības akcijās, regulāras pārrunas par drošības jautājumiem atbilstoši tematikai, veselīga dzīvesveida aktualizēšana ikdienā

  1. Veicināt izglītojamā audzināšanas procesā būtiskāko tikumu atbildība, centība, godīgums, laipnība, līdzcietība, savaldība, taisnīgums izkopšanu, drošības un veselīga dzīvesveida izpratni un pielietošanu ikdienā.
  • Pozitīvas uzvedības aktualizēšana un atbalstīšana;
  • Tikumu izkopšana, izmantojot literāros darbus;
  • Tikumu izpratnes veidošanai izmantoto literāro darbu apkopošana;
  • Pozitīvas uzvedības aktualizēšana un atbalstīšana.

2.Veicināt izglītojamo izpratni par ģimeni kā īpaši aizsargājamu vērtību.

  • Organizēt Tēva dienu, Mātes dienu, Ģimenes dienas pasākumu;
  • Vecvecāku pasākumu, radošās darbnīcas kopā ar vecākiem;
  • Teātra dienu ar tēmu “ĢIMENE”.
  1. Popularizēt izglītojamo un iestādes sasniegumus vietējos, citos masu medijos un informēt sabiedrību par audzināšanas darba labās prakses piemēriem.
  • Organizēt pasākumus, kas veicinātu skolotāja darba prestižu sabiedrībā;
  • Regulāra informācijas sagatavošana “Varakļonīts” avīzei, mājas lapai .  
  1. Veicināt izglītojamo sabiedrisko aktivitāti un līdzdalību vietējās kopienas un valsts dzīvē, vides sakārtošanā un saglabāšanā.
  • Līdzdalība novada svētkos;
  • Vides saglabāšanas akcijas, tradīcijas, talkas;
  • Labdarības akcijas.
  1. Veidot izpratni par piederību Latvijas valstij, audzināt cieņu pret valsts nacionālajām vērtībām, nodrošināt iespēju apgūt nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības, gatavojoties Latvijas valsts svētkiem.
  • Organizēti pasākumi izglītojamo patriotisma audzināšanā – valsts svētki,  gadskārtu ieražu svētki;
  • Veidota kultūridentitāti attīstoša vide iestādē.
  1. Organizēt pasākumus izglītojamo patriotisma audzināšanā - valsts svētku svinēšana, gadskārtu svētki.
  • Patriotisma stendi grupas telpās,
  • Latviešu klasiķu daiļdarbu un mūzikas repertuāra izvēle,
  • Koncerti, izstādes, radošās darbnīcas,
  • Lāpu gājieni, ekskursijas u.c.
  1. Turpināt pilnveidot iestādes darbinieku, vecāku, vietējās sabiedrības mērķtiecīgu sadarbību, uz izglītojamā attīstību vērstu.
  • Pasākumi, organizēti kopā ar vecākiem;
  • Sportiskās aktivitātes Iestādē un novadā;
  • Kopīgi veidotas radošās darbnīcas un rīkotas izstādes.
  1. Veicināt pedagogu profesionālo pilnveidi- semināri, kursi. Organizēt pasākumus pedagogu labās prakses un pieredzes apkopošanai un popularizēšanai audzināšanas darba jautājumos.
  • Metodisko izstrādņu skates, semināri, diskusijas,
  • Pieredzes apmaiņa starp kolēģiem,
  • "Ētikas kodeksa" aktualizēšana (1x mācību gadā).
  1. Nodrošināt izglītojamos ar mūsdienīgu, daudzfunkcionālu, izglītojamo izziņas, radošumu, domāšanu, tikumības un patstāvīgumu veicinošu mācību vidi, lai sekmētu izglītojamā psiholoģisko, fizisko, sociālo labklājību un intelektuālo izaugsmi.

 

 

 

 

 

 

  1. Izglītības iestādes pārskats par iepriekšējā perioda noteikto prioritāšu īstenošanu

 

Pamatojums

Darbības prioritātes

Sasniegtais

Mācību saturs

1.Ieviest jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas

2.Audzināšanas uzdevumu  aktualizēšana mācību procesā.

1.Visos vecumu posmos pedagoģiskajā procesā īstenots jaunais mācību saturs.

2. Izstrādāts "Audzināšanas darba plāns

2019. /2020. m. gadam". Aktualizēti audzināšanas darba mērķi, uzdevumi, akcentējot tikumisko un valstisko audzināšanu.

3. Pedagogi iepazīstināti un pārzina audzināšanas mērķu un uzdevumu īstenošanas kārtību un prasības.

4. Pedagogi plāno izstrādā savu ikdienas darbu grupas vidē, iestādē un sadarbībā ar vecākiem , atbilstoši audzināšanas darba virzieniem.

5.Pedagogi dalās pieredzē, pilnveido profesionālo kompetenci tālākizglītības kursos, piedalās un prezentē labas prakses piemērus.

6.Pedagogi veic vērtējumu par katru izglītojamo ,atbilstoši Iestādes izstrādātajiem Iekšējiem noteikumiem"Bērnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība"

Mācīšana un mācīšanās

1. Pedagogu savstarpēja pieredzes apmaiņa.

3.Jaunā mācību satura ieviešanā praktizējot jaunas darba formas un, metodes, sekojot jaunā mācību satura aktualitātēm.

4.Veicināt pedagogu sadarbību, daloties pieredzē ar kolēģiem un kopā meklējot efektīvākas darba formas un metodes

1. Kvalitatīva un efektīva rotaļnodarbību organizēšana pa mācību jomām.

2. Kopīgi vadīti un īstenoti tematiskie projekti, kur iesaistās mūzikas un sporta pedagogi,  ievērojot kompetencēs balstītas izglītības nosacījumus

3. Organizēti metodiskie vērojumi pa vecuma grupu posmiem pedagogu profesionālās kompetences, pieredzes, meistarības pilnveidei.

4. Mūsdienīga pieeja - izglītojamā pieredzē balstīta mācību procesa organizēšanā, akcentējot tikumisko un valstisko audzināšanu.

5. Metodisko dienu, informatīvo sanāksmju organizēšana, lai varētu īstenot kvalitatīvas darba formas un metodes. 

Izglītojamo attīstība

Izglītojamā attīstības sasniegumu, izaugsmes dinamikas uzskaites un analīzes pilnveidošana.

2.Papildināt materiāli tehnisko bāzi.

3. Pedagoģiskā procesa diferenciācijai un individualizācijai  veidot pašgatavotus  metodiskos

mācību materiālus.

1. Ikdienas darbā pedagogi atbalsta katra izglītojamā centienus pašizpausmei, veicinot vispusīgu izglītojamā attīstību.

2. Individuāla pieeja izglītojamo attīstības veicināšanai katrā vecuma grupā.

3. Izglītojamo izaugsmes attīstība tiek fiksēta skolotāju dienasgrāmatā- sadaļā- pedagoģiskie vērojumi.

4. Divas reizes mācību gada laikā tiek veikta izglītojamo sasniegumu vērtēšana, kas tiek atzīmēta izveidotās kartēs un analizēta pedagoģiskās padomes sēdēs.

5. Izgatavoti metodiskie materiāli, atbilstoši programmas saturam.

Atbalsts izglītojamiem

1. Mācību satura diferencēšana, veicinot izglītojamo prasmju, iemaņu attīstību un pilnveidi.

2. Pozitīva pedagoģiskā sadarbība ar izglītojamo vecākiem.

3. Logopēda sadarbība ar grupu skolotājiem un vecākiem, izstrādājot individuālos mācību plānus un atbalsta pasākumus.

1. Iestādes ikdienas darbā ir sistemātiska pedagoģiskā sadarbība - iestāde un ģimene, izvērtējot un respektējot katra izglītojamā attīstības individuālās īpatnības.

2. Atbalsta personāls piedalās darba plānošanā, analizēšanā, konsultācijās.

3. Regulāri notiek individuāla sadarbība ar izglītojamo vecākiem - informācijas apmaiņa starp grupas darbiniekiem un vecākiem.

4. Atbalsta personāls sniedz konsultācijas pedagogiem, tehniskam personālam, sniedzot atbalstu darbā ar izglītojamiem, kuriem ir dažāda rakstura traucējumi.

Iestādes vide

Estētiskas un drošas darba vides apstākļu uzturēšana izglītojamiem un darbiniekiem.

Nodrošināt izglītojamos ar mūsdienīgu, daudzfunkcionālu, izglītojamo izziņas, radošumu, domāšanu, tikumības un patstāvīgumu veicinošu mācību vidi.

1. Iestādē ir izstrādāti drošības noteikumi izglītojamiem.

2. Iestādē tiek organizēta daudzpusīga sadarbība ar izglītojamo vecākiem, aktualizējot aktīvu līdzdarbību vides sakārtošanā.

3. Iestādē plānveidīgi tiek pilnveidota telpu un āra laukumu vides labiekārtošana, pārmainīšana, atbilstoši izglītības vadlīnijām.

Resursi

 Izglītības vides pilnveidošana.

Materiālās bāzes pilnveidošana, tehnisko līdzekļu iegāde, mācību līdzekļu nodrošināšana, metodisko materiālu iegāde.

1. Papildināta grupu materiālā bāze ar pedagogu izstrādātiem mācību materiāliem, attīstošām spēlēm, didaktiskām rotaļām.

2. Iegādātas galda spēles, mācību literatūra.

3. Veikts kosmētiskais remonts grupu telpās un iegādātas jaunas mēbeles grupu telpām.

4. Iegādāti stacionārie datori grupās.

5. Atjaunotas 2 lodžijas un uzklāts grīdas segums.

6. Nomainīti radiatori zālē un 2 grupās.

7. Tiek veikts remonts telpās, kur plānota nakts grupas izveide.

8. Iegādāta interaktīvā tāfele, gaismas galds, digitālās klavieres, atbilstošas bērnu mēbeles.

Iestādes darba organizācija, vadība, kvalitātes nodrošināšana

1. Iestādes attīstības plāna izstrāde un realizēšana.

2. Pedagogu pašvērtējuma sistēmas pilnveidošana.

1. Izstrādāts attīstības plāns 2020 - 2023. gadam.

2. Organizēta pedagogu tālākizglītība atbilstoši Iestādes prioritātēm un uzdevumiem.

3. Kvalitātes nodrošināšanai - sapulces, pedagoģiskās sēdes, informatīvās sanāksmes, konsultācijas, individuālās pārrunas.

4. Tiek īstenoti savstarpējās sapratnes veicināšanas un iestādes kolektīva saliedēšanas pasākumi.

5. Pedagogi, pēc izstrādātiem kritērijiem, veica pašvērtējumu.

 

  1. Izglītības iestādes sasniegums kvalitātes rādījumos visu jomu atbilstošajos kritērijos

 

4.1 Mācību saturs

            Mācību  process tiek īstenots valsts valodā, saskaņā ar licencēto programmu, normatīvo aktu prasībām, iestādes mērķiem un uzdevumiem. Darbam tiek izmantots Valsts satura centra izveidotās programmas paraugs, kur mācību saturs veidots saskaņā ar 

pirmsskolas izglītības vadlīnijām, lai nodrošinātu pirmsskolas un izglītības pēctecību, kā arī dažādi metodiskie ieteikumi. Pirmsskolas izglītības saturs tiek apgūts caur integrēto mācību.

Pedagogi pārzina valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, standartus, izglītības

programmu, izprotot mācību saturā izvirzītos mērķus, uzdevumus, mācību metodes,

 paņēmienus un darba organizācijas formas, izglītojamo vērtēšanas formas un kārtību. Mācību saturs tiek īstenots, izmantojot iekļaujošās un bērncentrētas izglītības koncepciju, nodrošinot individualizētu pieeju atbilstoši izglītojamo vecumam un individuālajām spējām.

            Katra mācību gada sākumā tiek apstiprināts Iestādes gada darba plāns, ieteicamais Dienas režīms katrai vecuma grupai, grupu rotaļnodarabību, mūzikas fiziskās attīstības un veselības veicināšanas saraksts.

            Pedagogu metodisko darbu koordinē izglītības metodiķis, kas pārrauga un nodrošina nepieciešamo atbalstu izglītības programmas realizēšanai. Organizē labas prakses piemēru popularizēšanu gan Iestādē, gan ārpus Iestādes.

            Pedagoģi mērķtiecīgi plāno mācību procesu Skolotāju dienasgrāmatā, kurā veic ierakstus par individuālo darbu ar izglītojamiem. Mācību procesā tiek izmantotas informācijas tehnoloģijas.

Iestādē individuāli ar bērniem, kuriem ir runas, valodas un rakstu valodas traucējumi, veic to diagnosticēšanu, valodas traucējumu koriģējoši attīstošo darbību un profilaksi, lai sekmētu Valsts pamatizglītības standartā valodas jomā izvirzīto kompetenču programmas jomu apgūšanu. Izstrādājot individuālos mācību plānus un atbalsta pasākumus, tiek ņemts vērā katra izglītojamā attīstības līmenis.

            Iestādē individuāli ar bērniem, kuriem ir valodas sistēmas nepietiekama attīstība ( VSNA),  darbojas logopēds. Logopēds ir kā atbalsta personāls ar kuru tiek veidota sadarbība (izstrādāti individuālie mācību plāni un atbalsta pasākumi bērniem ar VSNA. Izstrādājot individuālos mācību plānus un atbalsta pasākumus, tiek ņemts vērā katra izglītojamā attīstības līmenis. Iestādē ir izstrādāts Audzināšanas darba plāns 2018.- 2021. gadam, kas palīdz attīstīt izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem izglītojamiem, veicina piederību savai grupai, iestādei, Varakļāniem un Latvijas valstij.

            Pedagogi regulāri apmeklē profesionālās pilnveides kursus un seminārus. Kursos un semināros iegūtās zināšanas un prasmes tiek ieviestas darbā ar izglītojamiem. Tiek organizēta pedagogu pieredzes apmaiņa, tādējādi daloties pieredzē ar labas prakses piemēriem.

            Iestāde sadarbojas ar Varakļānu novada pašvaldību un pašvaldības priekšsēdētāju, lai risinātu pedagoģiskā darba, pedagogu darba samaksas jautājumus.

Stiprās puses

*Pedagogi pārzina pirmsskolas izglītības vadlīnijas un izglītības programmu, regulāri plāno savu darbu, spēj pielāgoties jaunām prasībām ieviešot uz kompetencēm balstīto izglītības pieeju.

*Iestādes vadītāja un izglītības metodiķis sniedz nepieciešamo atbalstu pedagoģiskajā procesā  izglītības programmas īstenošanai.

*Mācību satura apguve pirmsskolā notiek gan telpās, gan āra vidē.

Turpmākai attīstībai

* Uzsākt kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešanu ar 2019./2020. mācību gadu, pilnveidojot pedagogu zināšanas - kursi, semināri, labas prakses piemēri.

* Licencēt speciālo izglītības programmu.

*Turpināt mācību satura apguvi pirmsskolā īstenot gan telpās, gan pastiprināti āra vidē.

Vērtējums LABI

 

4.2. Mācīšana un mācīšanās

4.2.1.Mācīšanas kvalitāte

Mācību darbs iestādē tiek plānots, nosakot izglītības mērķus un uzdevumus kārtējam mācību gadam, kas balstīti uz iestādes darba plānu, atbilstoši izglītības jomām.

Izvirzītie darba mērķi un uzdevumi tiek realizēti iestādes mācību procesā.

Atbilstoši Noteikumiem par valsts pirmsskolas  izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem un iestādes darba plānam, katras vecuma grupas pedagogi izvirza savus uzdevumus atbilstoši mēneša tēmai , kas balstīti uz izglītojamo vecumposma īpatnībām. Mācību metožu izvēle tiek koriģēta atkarībā no izglītojamo mācīšanās tempa un īpatnībām.

Pedagogi strādā profesionāli un ir atvērti inovāciju ieviešanai.

          Pedagoģiskajā procesā pedagogi izmanto izglītības iestādē pieejamos resursus – metodiskajā kabinetā pieejamos metodiskos materiālus, pašsagatavotas prezentācijas par dažādiem tematiem, lieto datorus, projektoru, gaismas galdus u.c.

 Pirmsskolas dienas ritms elastīgi ļauj izglītojamo izglītot visas dienas garumā. Mācīšanās process ir orientēts uz panākumiem un pozitīvas attieksmes veidošanu.

            Pirmsskolas izglītības skolotāji mācīšanas procesā izmanto dažādas mācību metodes – rotaļmetodes, kas atbilst izglītojamo spējām, vecumposma attīstības likumsakarībām, integrēto rotaļnodarbību, rotaļnodarbību specifikai, izglītojamo mācību satura prasībām un izglītojamo mācīšanās tempam. Mācīšanas metodes tiek izvēlētas un koriģētas atkarībā no

 konkrētu izglītojamo sasniegumiem, izglītojamo vecuma grupas attīstības īpatnībām. Mācīšanas procesā izmantojamie mācību materiāli atbilst izglītojamo vecumam, spējām un konkrētai mācību jomas organizētai vadītai un dažreiz arī bērnu pašvadītai rotaļnodarbībai.

            Mācību procesa organizētajās aktivitātēs notiek pedagogu un izglītojamo sadarbība. Pedagogi un izglītojamie sadarbojas visos dienas režīma momentos - rotaļnodarbībās, brīvajās rotaļu aktivitātēs pašapkalpošanās procesos, pastaigu laikā, individuālajā darbā un sarunās. Pedagogi respektē katra izglītojamā attīstības vecumu, individualitāti, viņa prasmes un attīstības izaugsmes dinamiku.  Izglītojamiem māca vērot un piedalīties dažādos procesos, izteikt un pamatot savu attieksmi par apkārtējo vidi un cilvēkiem, būt atbildīgiem par uzticētajiem pienākumiem un personīgajām lietām. Izglītojamiem tiek nodrošināta iespēja analizēt savus individuālos sasniegumus un veicamos uzlabojumus. Izglītības iestāde savā darbā akcentē sasniedzamo rezultātu definēšanu un atgriezeniskās saites realizāciju mācību procesā. Šādu efektīvu mācīšanos pamato bērna darbība, motivācija, atgriezeniskā saite, savu zināšanu un prasmju izmantošanas iespēju novērtēšana atbilstoši vecumam un attīstībai.

Liela uzmanība tiek veltīta izglītojamo mācīšanās un sadarbības prasmju attīstīšanai, organizējot darbu pāros un mazās apakšgrupās.

 Izglītojamajiem ir iespēja izvēlēties kādas piedāvātās aktivitātes dienā veiks, kādus resursus un materiālus izmantos, cik ilgu laiku tam veltīs.

Pedagogi ne tikai plāno galvenos sasniedzamos rezultātus katrai mācību jomai un vecuma grupai, kas sekmē bērna pašvadītas mācīšanās prasmju apguvi, bet arī iekārto grupas vidi, lai nodrošinātu iespēju apgūt mācību saturu uz kompetencēm balstītā pieejā. Par grupu pasākumiem skolotāji vienojas savā grupā vai sadarbojas ar citu grupu skolotājiem.

            Ikdienas darbā pedagogi ar izglītojamiem rotaļnodarbībās un ārpus tām iekauj dažādus audzināšanas jautājumus - pozitīvas uzvedības noteikumus ar pedagoga piemēru, grupu noteikumus, cieņu pret ģimeniskām vērtībām un nacionālo piederību.

            Izglītojamiem interesantu, izzinošu mācīšanas procesu nodrošina daudzveidīgas vides iespēja. Izglītojamo mācīšanās process daudz tiek veikts āra vidē - pastaigās, pārgājienos, ekskursijās. Izglītošanas procesā grupu pedagogi piesaista izglītojamo vecākus - vecāki stāsta par savām profesijām, palīdz sagatavoties pasākumiem, nodrošina darbību aktivitāšu centros u.t.t.

             Pirmsskolas izglītības programmas realizācijā pedagogi izmanto daudzveidīgas, mūsdienīgas, bērnu spējām, vecumam, mācību jomu specifikai un mācību satura prasībām atbilstošas mācību metodes, pārdomāti izmanto mācību materiālus, uzskati, kas atbilst izglītojamo spējām un konkrētajai rotaļnodarbībai. Pedagogi pielieto mācību metodes un paņēmienus: grupu darbu, lomu spēles, problēmu uzdevumu risināšanu, situāciju analīzes, pārrunas, viedokļu apmaiņu, rezultātu apkopojumu un veicina atgriezenisko saiti par paveikto. Izglītojamiem tiek dota iespēja vairāk mācīties un pilnveidoties vienam no otra. Pedagogi izglītojamajiem saprotami izskaidro darba mērķus un uzdevumus. Mācību vielas skaidrojums ir strukturēts, piemēri atbilst izglītojamo attīstības pakāpei, pieredzes un izpratnes līmenim.

 Pedagoģiskajā procesā tiek sekmēta bērna pašapziņas veidošanās, bērni mācās izteikt savu viedokli, analizēt sasniegtos rezultātus, risināt dažādas problēmsituācijas utt. Par vienu no prioritārajiem uzdevumiem mācību procesā tiek izvirzīta pedagogu un izglītojamo sadarbība un līdzdalība caurviju prasmju attīstīšanā.

            Informācijas aprite starp pedagogu un izglītojamiem notiek katru dienu organizētajās un bērnu pašvadītajās  jomu rotaļnodarbībās un aktivitātēs ārpus tām visas dienas garumā. Balstoties uz materiāliem par kompetenču pieeju mācību saturā un pieredzes apmaiņu, grupu ikdienas mācību darbā tiek izmantotas jaunā mācību satura ievirzes, pilnveidota grupu vides mācību procesa organizēšanai. Rotaļnodarbības ir saistošas, izzinošas un domāšanu attīstošas izglītojamiem. Rotaļnodarbībās pirmsskolas izglītības skolotāji izmanto praktiskus piemērus no ikdienas dzīves, veic pētnieciskos darbus, izmanto pašu sagatavotās prezentācijas Power Point, video projektoru, digitālos mācību materiālus, interneta resursus, CD un USB atskaņotājus, gaismas galdus un pašgatavotus materiālus. Mācību metožu izvēli lielā mērā nosaka izglītojamo iepriekšējo sasniegumu rezultāti.

Pedagogi praktizē daudzveidīgas mācību metodes, būtisku vietu ierādot tām, kuras aktivizē izglītojamos darbam, papildus motivē, veido mācību procesa un reālās dzīves sasaisti, piemēram, grupu komandas darbs, pāru darbs, lomu spēles, diskusijas, mācību ekskursijas, demonstrējumi, prezentācijas. Bērni zināšanas un prasmes apgūst ne tikai grupas telpās, bet arī iestādes teritorijā un brīvā dabā ārpus iestādes teritorijas. Pedagogi organizē mācību ekskursijas un pārgājienus. Iestādes teritorijā bērniem ir iespēja piedalīties teritorijas sakopšanas darbos, novērot procesus dabā. Pastaigu laikā bērniem ir iespēja fiziski attīstīties – skriet, lekt, mest, rāpties, spēlēt bumbu, darboties smilšu laukumos. Pedagogi, īpaši matemātikas un dabaszinībās arvien plašāk un mērķtiecīgāk izmanto pētnieciskā darba metodes , tādējādi, nostiprinot izglītojamo izpratni par procesu norisi reālajā dzīvē. Pedagogi veido diferencētus mācību uzdevumus, lai motivētu ikvienu izglītojamo sasniegt optimālo rezultātu. Gan nodarbībās, gan brīvajā laikā bērni mācās sadarboties, apgūst sociālās prasmes. Iestādes rīkotajos svētkos un pasākumos, katram bērnam tiek nodrošināta aktīvas līdzdarbošanās iespēja.  Mācību procesā skolotāji veiksmīgi veido dialogu ar izglītojamiem, rosina viņus izteikt savu viedokli, secināt un pieņemt lēmumu, veido pozitīvu attieksmi pret mācīšanas procesu.

             Mācību procesa realizēšanai pie izglītības metodiķa pieejams plašs, daudzveidīgs mācību līdzekļu klāsts- tematiskās mapes, daiļliteratūra, izzinošā literatūra, metodiskā literatūra, tematiskie attēli, attīstošās spēles, tehniskie līdzekļi, iekārtas. Mācību līdzekļi un  Pedagoģiskajās sēdēs un informatīvajās sanāksmēs ir notikušas pedagogu un speciālistu diskusijas un pieredzes apmaiņa par metodisko materiālu izmantošanu mācīšanas kvalitātes nodrošināšanā. Pedagoģiskajās sēdēs pirmsskolas skolotāji izvērtē un diskutē par atbilstošu mācīšanas metožu pielietojumu konkrētā grupā, kā arī meklē risinājumus izglītojamo vajadzībām ikvienā grupā.

             Pedagoģiskās padomes sēdēs pedagogi regulāri informē par jaunu metožu izmantošanas iespējām, analizē izmantoto metožu lietderību un pielietojumu konkrētā grupā. Pedagogi, pēc iespējas, piedalās pieredzes apmaiņas semināros citviet Latvijā.

Katra mācību gada beigās pedagogi analizē savu darbu mācību gada garumā - raksta pašvērtējumu. Pedagogu profesionālās kompetences paaugstināšanai tiek organizēti kursi( Redzams VIIS sistēmā), kas ļauj skolotājam saskatīt savas stiprās darba puses un vēl pilnveidojamās jomas.

            Izglītojamiem interesantu mācīšanas procesa norisi nodrošina mūsdienīgi izremontētās grupu telpas un rotaļlaukumi. Vērojumi integrētajās rotaļnodarbībās liecina, ka mācīšanas process pirmsskolas izglītības iestādē kļūst jēgpilns, pedagogi mācīšanas procesā strādā uz rotaļnodarbībā sasniedzamo rezultātu. Pedagogu profesionālās kompetences paaugstināšanai tiek organizēti kursi, kas ļauj skolotājam saskatīt savas stiprās darba puses un vēl pilnveidojamās jomas. Visi pedagogi ir apguvuši kompetences pilnveides programmu Kompetenču pieeja mācību saturā.

            Rotaļnodarbībās tiek izmantoti dažādi pedagogu un izglītojamo sadarbības modeļi. Pedagogi integrētajās rotaļnodarbībās izmanto (ievērojot vecumposma īpatnības)  virzīto mācīšanos – vispirms darām kopā, pēc tam daļēji kopā, tad uzdevumu veic izglītojamais individuāli, darba beigās 5-6 gadu izglītojamie mācās novērtēt sava paveiktā darba rezultātu veidojas atgriezeniskā saite.          

           

Stiprās puses

*Mācību procesa organizācija ir sakārtota un tiek pārraudzīta.

*Apmācība izglītojamiem brīvā dabā.

*Zinoši, pieredzes bagāti pedagogi, kur visi ir apguvuši  kompetenču pieeju mācību saturā

*Pedagogi kursos un semināros apgūst inovatīvās metodes un paņēmienus iedzīvina pedagoģiskajā procesā ar izglītojamajiem.

*Mācību jomās organizētas rotaļnodarbības ļauj organizēt izglītojamo attīstībai un spējām interesantas darbības

*Pedagogu iniciatīva mācīšanas kvalitātes uzlabošanā un mācību procesa  dokumentēšanā.

* Valsts ārkārtējā situācijā tiek izmantotas jaunas mācību metodes mācību procesa organizācijā, piemēram, saziņa ar vecākiem un individuālie uzdevumi bērniem mācīšanās procesam tika organizēti, izmantojot pieejamās komunikācijas tehnoloģijas.

Turpmākai attīstībai

*Koordinēt un veicināt grupas un iestādes pedagogu darbu komandā ikdienas mācību procesam.

*Izveidot dārza kastes, lai izglītojamais varētu patstāvīgi piedalīties dārzeņu audzēšanas procesā.

*Organizēt pieredzes apmaiņas pasākumus starp citām izglītības iestādēm.

*Pilnveidot āra teritoriju, papildināt materiālo bāzi bērnu pētnieciskajai darbībai.

*Mācību procesā veicināt bērnu pašdisciplīnu un patstāvību.

*Turpināt “runājošo sienu” izveidošanu grupās .

Vērtējums LABI

4.2.2. Mācīšanās kvalitāte

 

            Iestādē radīti labvēlīgi apstākļi produktīvam mācību darbam izglītojamo personības attīstībai. Iestādē izglītojamo mācīšanās darba organizācija tiek realizēta pēc pirmsskolas mācību programmas vadlīnijām veidojot pratību pamatus mācību jomās. Programmas saturs tiek apgūts  mērķtiecīgi plānotajā mācību darbā, integrētajās nodarbībās un citās dienas aktivitātēs. Saturu īstenošanai ir izstrādāts ieteicamais tematiskais plānojums. Izzinot tēmu, starp pedagogiem un izglītojamiem notiek informācijas aprite par to, kas tiks izzināts, kas nepieciešams, kas tiks darīts, kas tiks sasniegts. Pedagogiem ar izglītojamiem ir pozitīva sadarbība. Pedagogi izmanto mācību metodes, kas veido izglītojamo sadarbības prasmes. Mācību procesā liela vērība pievērsta izglītojamo patstāvīgai mērķtiecīgai darbībai. Pedagogi atbalsta un attīsta izglītojamo ierosmes, ļauj kļūdīties un labot savas kļūdas, nekritizējot un nepazemojot  - ceļot izglītojamo pašcieņu paslavē par vēlēšanos panākt iecerēto. Izglītojamie mācību saturu apgūst integrētās rotaļnodarbībās, darbojoties aktivitāšu centros visas dienas garumā. Aktivitāšu centri ir aprīkoti ar atbilstošiem materiāliem, mācību līdzekļiem, kas tiek papildināti atbilstoši mācību tēmai, tematam. Katrā grupā ir ierīkots dabaszinību, matemātikas, valodas, mākslas un sižeta-lomu rotaļu centrs, kurā izglītojamie var darboties brīvi, vecākajās grupās tiek izmantota "runājošā siena".

Mācību procesā skolotāji netieši virza bērnus darboties nelielās grupās. Tas rosina bērnus patstāvīgi domāt un darboties, izvirzīt mērķi, izteikt savu attieksmi un viedokli, iesaistīties pētnieciskajā darbībā un daudzveidīgās praktiskās nodarbēs. Bērni labprāt sadarbojas un līdzdarbojas mācību procesā, jo tiek ņemtas vērā bērnu intereses un vajadzības, tāpēc ir lielāka bērnu motivācija mācīties, darboties. Veicot kādu darbu, bērni mācās novērtēt sava darba rezultātu, saņemot atgriezenisko saiti. Bērni apgūst prasmes: izteikt savu viedokli un sajūtas, sadarbības prasmes, runāt auditorijas priekšā.

 Iestādē pedagogi paši vai kopā ar bērniem, atbilstoši mēneša tēmai, izgatavo uzskates un didaktisko materiālu, kurus izmanto bērnu mācīšanās kvalitātes nodrošināšanai. Patstāvīgi, praktiski darbojoties, izmantojot dažādus mācību materiālus, didaktiskās spēles, bērni apgūst mācību satura programmu. Grupas ir nodrošinātas ar bērnu vecumam atbilstošām spēlēm, materiāliem un literatūru. 

1 grupa aprīkota ar gaismas galdu, 5gadīgo izglītojamo grupā interaktīvā tāfele, CD atskaņotāji, kas palīdz gan mācīties, gan relaksēties. Mācību procesā pedagogi izmanto IKT.

 Metodiskā bāze ir pilnveidota ar mācību līdzekļiem eksperimentiem un pētnieciskajai darbībai, lai aktivizētu izglītojamos arī Iestādes brīvdabas teritorijā pastaigas laikā, mācību ekskursijās.

            Mūzikas nodarbības notiek zālē pēc sastādīta grafika. Fiziskās audzināšanas un veselības nodarbības notiek gan telpā, gan ārā sporta laukumā.  Logopēds mācību gada sākumā veic izglītojamo valodas pārbaudi un sastāda grafiku, kā arī, balstoties uz iepriekšējā gada logopātu attīstības dinamikas rezultātiem, katram logopātam ir izveidojis individuālu korekcijas plānu turpmākām korekcijas darbam. Logopēds mācību gada sākumā veic izglītojamo valodas pārbaudi un sastāda grafiku individuālam vai grupu nodarbībām pie logopēda un logoritmikā.

             Grupu pedagogi iepazīstina vecākus ar izglītošanās procesa norisi, organizāciju, Iestādē mācību gada sākumā vecāku sapulcēs. Pedagogi sadarbībā ar izglītojamo vecākiem apspriež mācīšanās metodes, kā veicināt izglītojamā pašapkalpošanās prasmju apguvi un pilnveidi, kā sekmēt mācīšanās motivāciju, rosināt izziņas interesi.

2019./2020. mācību gada garumā tika īstenoti  projekti:

* Sniedzot informāciju par dabas saudzēšanu un atkritumu šķirošanu regulāri iesaistāmies 

zaļās jostas konkursā "TĪRAI LATVIJAI "

*Džimbas programma – 9 soļu drošības programma

*" No sēklas līdz galdam"(LVM)

*Ekoprogramma 2 gadu garumā “Cūkmena detektīvi”

*Radošo darbu konkurss “Uzliec pauzi plastmasai!”.

*Talantu konkurss (projektu izstrādāja vecāku padome)

*Piedalījāmies kaimiņu novada rīkotajā projektā"Talantu konkurss"

 * Katru gadu pirmsskolas izglītojamie kopā ar savu grupu skolotājām piedalās konkursā LABO DARBU NEDĒĻA" Varakļānu novada ietvaros,  izglītojamie kopā ar vecākiem gatavo pašgatavotus pārsteigumus (tējas, ievārījumi. u.c.) pansionāta un sociālā centra iemītniekiem. Kopā ar mūzikas skolotāju sagatavo koncerta programmu un iepriecina senjorus ar dziesmu un pašgatavotiem labumiem.

 Varakļānu dziedošajā konkursā "CĀLIS " uzvarēja pirmsskolas audzēkne.

 Vecākiem tiek organizēti dažādi semināri un lekcijas par bērna vecumposma psiholoģiskajiem  attīstības procesiem, par kompetenču izglītību, par veselības stiprināšanu u.c.

            Iestādē ilgstoši bez attaisnojošiem iemesliem izglītojamo kavējumu nav. Kavējumu uzskaite tiek veikta atsevišķi katrā grupā, atzīmējot grupas apmeklējumu žurnālā. Pirmsskolas iestāžu un skolu māsa veic kavējumu apkopojumu, atzīmējot kavējuma iemeslu ( slimība, cits) . Uz katru no gadījumiem nekavējoties tiek reaģēts, veikts preventīvs darbs. Viens no pasākumiem ir informācijas iegūšana no izglītojamā vecākiem par kavējuma iemesliem - personīgi satiekoties, telefona sarunā vai rakstot iesniegum. Sadarbībā ar pirmsskolas iestāžu un skolu māsu ar vecākiem tiek veikts izglītojošs darbs, lai sekmētu izglītojamā veselīgu dzīvesveidu. veikti preventīvi pasākumi, kas nodrošina izglītojamā regulārāku pirmsskolas iestādes apmeklējumu.

             Beidzot iestādi, izglītojamie, ir apguvuši pirmsskolas izglītības programmu atbilstoši savām spējām un prasmēm. Izglītojamie ir apguvuši priekšzināšanas , lai veiksmīgi turpinātu mācības nākamā pakāpē - sākumskolā.

Stiprās puses

*Nodrošināta mūsdienīga vide sekmē un attīsta izglītojamo mācīšanās motivāciju, veicina pedagogu un izglītojamo sadarbību.

*Pirmsskolas dienas režīms, mācību procesa organizācija nodrošina izglītojamā mācīšanos visas dienas garumā - telpās un brīvā dabā- āra rotaļnodarbībās, pastaigā, ekskursijās.

*Pirmsskolas dienas kārtība/ritms elastīgi ļauj izglītojamo izglītot visas dienas garumā

*Ir teicama materiālā bāze gan grupās, gan metodiskajā kabinetā.

*Ir nodrošināts pedagoģiskais personāls

*Interaktīvās tāfeles 5-6gadīgajiem.

*Mācīšanās tiek balstīta uz kompetenču izglītību pratības pamatiem mācību jomā.

*Projektu darbība;

Turpmākai attīstībai

*Pilnveidot bāzi ar inovatīvajiem mācību līdzekļiem;

*Izglītot pedagogus interaktīvās tāfeles 100% izmantošanai (mācību materiālās bāzes veidošanu uz ekrāna)

* Pilnveidot mācību vidi kompetenču pieejas īstenošanai.

*Mācīšanās procesā izmantot reālu darbību (pašiem šķirot atkritumus grupās)

*Iegādāties interaktīvo tāfeli 5gadīgo grupā.

*Iegādāties gaismas galdu 4gadīgo grupā.

*Iegādāties planšeti logopēdam, lai vienkāršotu, ieinteresētu un piesaistītu izglītojamā valodas apguvi.

Vērtējums LABI

 

4.2.3.   Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa.

Vērtēšana ir mācīšanās procesa sastāvdaļa, kurā vērtē bērna mācīšanās procesu, individuālos sasniegumus un rosina bērnu veikt pašvērtējumu.

Vērtēšana ir atbalsta sniegšana un atbilstoša izaicinājuma piemērošana bērna spējām un interesēm. Pirmsskolas izglītības iestādē skolotāju galvenais uzdevums ir mācīšanas, mācīšanās un audzināšanas procesu organizēt interesantu, jēgpilnu, atbilstošu bērnu spējām, vajadzībām un interesēm.

Lai sekmīgi organizētu pedagoģisko procesu skolotājas regulāri vērtē, kas izdevies, kas jāuzlabo saistībā ar izvirzīto mērķi un uzdevumiem, kam pastiprināti jāpievērš uzmanība, kādi uzdevumi izvirzāmi turpmākai pedagoģiskai darbībai.

            Izglītojamo vērtēšanas process norit nepārtraukti, tiek izvērtēta izglītojamo attīstība - prasmes, iemaņās attieksmes. Pirmsskolas pedagoģiskajā procesā vērtēšanu veic novērojot, jautājot, klausoties.

Iestādes izglītojamo ikdienas darbības rezultāti tiek atspoguļoti izglītojamo vērtēšanas lapās. Izglītojamo darbi tiek novietoti tiem paredzētā vietā –  katra bērna portfolio . Pedagogi savstarpēji pārrunā par katra izglītojamā sasniegumiem, lai varētu plānot tālāko darbību, kas nodrošina izglītojamā individuālo izaugsmi. Divas reizes mācību gada laikā notiek grupu komandas sarunas par izglītojamā attīstību. Sarunās piedalās - grupu pedagogi, vadītāja, izglītības metodiķis. Sarunu rezultātā tiek rasti risinājumi, ieteikumi tālākajam pedagoģiskajam procesam. Pedagogi regulāri analizē gan stiprās, gan vājās puses katram izglītojamajam.

Pedagogs individuālajās sarunās ar  bērna vecākiem, informē, kādas prasmes, iemaņas un attieksmes bērns ir apguvis, kas būtu jāattīsta un jāpilnveido. Tādā veidā tiek sekmēta sadarbība ar vecākiem un vecāku atbildība bērna attīstībā.

5 – 6 gadu vecuma izglītojamo grupās, pirmsskolas izglītības pakāpes noslēgumā, pedagogi veic “Pirmsskolas izglītības satura apguves vērtējumu”, kurā izvērtē bērna apgūtās zināšanas, prasmes un attieksmes, veidojot aprakstošu vērtējumu par bērna sasniegumiem, saskarsmes un sadarbības prasmēm.

Vērtēšanas procesā iegūto informāciju pedagogi izvērtē, lai izmantotu mācīšanas un mācīšanās procesa turpmākajai attīstībai un plānošanai. Mācību gada noslēguma pedagoģiskajā sēdē pedagogi dalās pieredzē par izglītojamo sasniegumiem mācību gada laikā.

 Mācību procesa laikā bērni tiek mācīti veikt sava darba pašvērtējumu skolotāja rosinošu jautājumu ietekmē: Kāds ir paša ieguldījums veicamajā darbā? Vai veicamais darbs izraisīja prieku vai arī sarūgtināja? Kāpēc radās šādas emocijas? Ko jaunu tu iemācījies? Izvērtējot bērna sasniegumus var spriest par izglītojamā attīstību kopumā, vajadzības gadījumā sniedzot individuālu palīdzību vai piesaistot pedagoģiskā atbalsta personālu. rezultāti tiek apkopti katras tēmas noslēgumā par konkrētiem uzdevumiem bērniem pieejama tabulā. Izglītojamiem aktuāla ir vērtēšana ar mutiskām uzslavām par katru akurāti  pabeigtu darbu, kas stimulē uz pozitīvu rezultātu.

            Izglītojamais beidzot pirmsskolas izglītības satura programmas apguvi, tiek vērtēts

 atbilstoši pirmsskolas izglītības plānotajiem rezultātiem, kuri atrunāti Ministru kabineta noteikumos Nr. 716 par pirmsskolas vadlīnijām un programmu paraugiem no 21.11.2018., pēc pirmsskolas izglītības satura īstenošanas

             Izglītojamo vērtēšanas procesā tiek iegūta, apkopota un analizēta informācija, lai:

  • • noteiktu izglītojamā mācīšanās vajadzības, zināšanu, prasmju apguvi, un attieksmju veidošanos;
  • • sekmētu atgriezenisko saiti par izglītojamā apgūtajām zināšanām un prasmēm;
  • • spriestu par mācīšanās efektivitāti.

Stiprās puses

*Izstrādāta kārtība, kādā Iestāde nodrošina izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu

*Iestādē regulāri tiek apkopoti un analizēti izglītojamo sasniegumi turpmākās attīstības plānošanai.

*Izglītojamā vērtēšanā iesaistās atbalsta personāls.

*Skaidra izglītojamo zināšanu un prasmju kvantitāte un kvalitāte;

 *Vērtēšana tika izmantota izglītojamā turpmākai attīstībai un mācību procesa plānošanai;

 *Individuālas informācijas nodrošināšana vecākiem par izglītojamā sasniegumiem.

*Pozitīvas mutiskas uzslavas izglītojamo stimulē uz patstāvīgi un precīzi veiktu darbu.

Turpmākai attīstībai

* Kvalitatīvas (cieņas pilnas, attīstošas, uz bērna izaugsmi vērstas) atgriezeniskās saites sasniegšana ikvienam bērnam.

*Pilnveidot vērtēšanas formas un metodes;

*Veicināt pedagogu un vecāku sadarbību bērnu zināšanu, prasmju pilnveidē un vērtēšanā.

Vērtējums LABI

4.3. Izglītojamo sasniegumi

                                                                                                                           Izglītojamo sasniegumus ikdienā vērtē grupu pedagogi, mūzikas, sporta pedagogi un atbalsta personāls. Ikdienā izglītojamo sasniegumi tiek vērtēti visas dienas garumā. Pedagogi, vērtējot izglītojamo mācību darbu, sistemātiski un kompetenti ievēro vērtēšanas pamatprincipus un kārtību. Pedagogi cenšas uzteikt katra izglītojamā veikumu, iedrošināt un stimulējot viņu nākošajai izzinošai darbībai. Izglītojamiem ir svarīgi saņemt regulāru novērtējumu par paveikto, jo pakāpeniski nostiprinās viņu pašvērtējums, attīstās paškontrole un motivācija. Par izglītojamo sasniegumiem regulāri tiek informēti izglītojamo vecāki.

     Iestādē papildus tiek organizētas nodarbības izglītojamiem, kas vēlas attīstīt dziedāšanas, dejošanas prasmes, līdz ar to, izglītojamie aktīvi iesaistās pilsētas un novada kultūras dzīvē- dažādos koncertos un pasākumos, kuros gūst prieku, pozitīvas emocijas, pieredzi un atspoguļo savas iegūtās prasmes.

Stiprās puses

*Pedagogi spēj izvērtēt katra izglītojamā izaugsmi un motivēt izglītojamos jauniem panākumiem.

*Izglītojamie, atbilstoši savām spējām, ir sagatavoti skolai.

*Izglītojamā līdzdalība un ieinteresētība sev interesējošo prasmju pilnveidošanā .

Turpmākai attīstībai

*Veicināt izglītojamo un vecāku līdzdalību audzināšanas uzdevumu praktizēšanu ikdienā.

Vērtējums labi

 

4.4. Atbalsts izglītojamiem

 

4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana

 

            Pedagogi sniedz nepārtrauktu atbalstu izglītojamiem. Iestādē regulāri tiek apzinātas izglītojamo psiholoģiskās, fiziskās un sociāli pedagoģiskās vajadzības. Iestāde sniedz palīdzību izglītojamiem, kuriem šis atbalsts ir nepieciešams, konsultē vecākus, sadarbojas ar novada sociālo dienestu un Bāriņtiesu. Iestādē darbojas atbalsta personāls- grupu skolotājas, logopēds, metodiķis, vadītāja, pirmsskolas iestāžu un skolu māsa, kuri regulāri izvērtē izglītojamo vajadzības, sniedz daudzveidīgu atbalstu izglītojamiem. Pirmsskolas iestāžu un skolu māsa katru dienu pēc darba grafika ir pieejama izglītojamiem un viņu vecākiem . Pirmsskolas iestāžu un skolu māsa nodrošina izglītojamo veselības aprūpi, sanitāri higiēnisko normu ievērošanu iestādē, veic ēdināšanas kvalitātes monitoringu. 2 reizes mācību gadu laikā izglītojamajiem veic antropometriskos mērījumus, kašķa un pedikulozes pārbaudi, kā arī primāros pretepidēmijas pasākumus, ja konstatētas infekcijas slimības, tai skaitā saslimušo izolēšanu un izglītojamo vecāku informēšanu. Pirmsskolas iestāžu un skolu māsa izstrādā un izsniedz, informējot grupas skolotājas, izglītojamiem materiālus par zobu higiēnu, par stājas profilaksi.

            Grupu skolotājas regulāri veic pedagoģiskos vērojumus grupu žurnālā. Skolotājas un skolotāju palīgi zina kā rīkoties, ja novēro jebkādu vardarbības pazīmi izglītojamā uzvedībā vai ievēro, ka bērns ir cietis no vardarbības. Iestādei ir konstruktīva sadarbība ar Varakļānu novada domes sociālo dienestu un bāriņtiesu. Vecāki ir informēti par kārtību, kādā var saņemt nepieciešamo atbalstu pedagoģiski medicīniskajā komisijā.

            Ikdienā tiek veicināts veselīgs dzīvesveids. Katru gadu piedaloties programmās “Skolas piens”un “Skolas auglis”, sniegta informācija par veselīga uztura principa īstenošanu un ieviešanu - ieviestas otrās brokastis.

            Pedagogi ir līdzās izglītojamiem katru dienu. Pedagogi risina dažādus ar mācību procesu, uzvedības saistītus jautājumus, regulāri tiekas ar izglītojamo vecākiem. Pedagogi respektē katra izglītojamā individuālās vajadzības - organizē mācību procesu tā, lai katrs sajustos piederīgs, lai ikvienam būtu spējas veikt uzdevumus sev pa spēkam un sajusties kā veiksminiekam.

Stiprās puses

*Dažādu drošības pasākumu veiksmīga organizēšana.

*Darbinieki ir informēti, kur un kā meklēt palīdzību vajadzības gadījumā.

*Tiek organizētas un praktizētas rodaļnodarbību starplaikos dinamiskās pauzes.

Turpmākai attīstībai

*Meklēt iespēju papildināt atbalsta personālu ar speciālo pedagogu, psihologu, sociālo pedagogu.

Vērtējums LABI

 

 

 

4.4.2. Izglītojamo drošības garantēšana( drošība un darba aizsardzība)

          Drošības pasākumu ievērošanai ir pievērsta īpaša uzmanība. Iestāde rūpējas par izglītojamo drošību Iestādes telpās un tās teritorijā, lai viņi justos droši un aizsargāti. Iestādes teritorija ir videonovērošana. Ieejas durvis iestādē ir slēgtas un tās novēro dežurants. Ir uzstādīts DOMOFONS pie galvenās ieejas un pašu mazāko izglītojamo ieejas durvīm. Uz DOMOFONA zvanu atbild dežurants un pēc personas noskaidrošanas tiek ielaists apmeklētājs .

 Ir izstrādāti un Iestādes telpās izvietoti evakuācijas plāni, kuros norādīti evakuācijas

ceļi un kārtība, atbildīgais par ugunsdrošību. Ir uzstādītas gaismas norādes- Izeja. Ir uzstādīti ugunsdrošības detektori, visās telpās un ierīkota automātiskā ugunsdzēsības signalizācija, ko apkalpo SIA “SIA  AC TexnoLux”. Katru gadu notiek evakuācijas mācības ar praktisku evakuāciju. No iestādes tika evakuēti izglītojamie un visi pirmsskolas darbinieki. Evakuācijas vieta ir Varakļānu vidusskola. Pirmsskolas iestādei ir sadarbība ar pašvaldības un valsts policijas darbiniekiem, VUGD darbiniekiem gan profilaktiskajos pasākumos, gan problēmsituācijās. Darbiniekiem un vecākiem ir koridoros izvietota informācija, kā nepieciešamības gadījumā sazināties ar operatīvajiem palīdzības dienestiem.

            Iestādē ir izstrādāti Iekšējās kārtības noteikumi un IEKŠĒJĀS KĀRTĪBAS un izglītojamo DROŠĪBAS NOTEIKUMI izglītojamo vecākiem, aizbildņiem vai viņu  pilnvarotām personām kur ir iekļauti jautājumi par

- Izglītojamo uzvedības noteikumi izglītības iestādē, tās teritorijā un izglītības iestādes organizētajos pasākumos;

- Izglītojama rīcību, ja citas personas darbībā tiek saskatīti draudi sev vai citai personai;

- Pirmsskolas iestādes vadītajai, pedagogu un darbinieku rīcība, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret izglītojamo.

            Ar iekšējiem noteikumiem tiek iepazīstināti darbinieki un izglītojamo  vecāki mācību gada sākuma kopsapulcēs un grupu sapulcēs, ko apliecina ar parakstu. Šie noteikumi ir pieejami katrā grupā vecāku informatīvajā mapē, vadītājas kabinetā un metodiskajā kabinetā.

            Izglītojamo drošības nodrošināšanai ir izstrādāti iekšējie noteikumi "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība Varakļānu pirmsskolas izglītības iestādē “SPRĪDĪTIS” un tās organizētajos pasākumos." Piemērojot tipveida drošības instrukcijas vietējiem apstākļiem, pirmsskola izstrādā šādus drošības noteikumus un instrukcijas: 

  1. „Drošības noteikumi 2 - 3 gadus veciem bērniem” (1. Pielikums);   .
  2. „Drošības noteikumi 4 -7 gadus veciem bērniem” (2. Pielikums);       
  3. Instrukcija „Bērnu pastaigu grupu organizēšana ārpus pirmsskolas izglītības

       iestādes teritorijas” (3. Pielikums);;

  1. Instrukcija „Citu Iestādes organizēto pasākumu organizēšanas kārtība un

       bērnu drošība pasākumu laikā” uz (4. Pielikums);;

  1. Instrukcija „Pārgājienu/ ekskursiju organizēšanas kārtība un bērnu drošība

       pasākumu laikā” (5. Pielikums);;

  1. Instrukcija „Sporta nodarbību un sporta pasākumu organizēšanas kārtība un

       bērnu drošība nodarbību un pasākumu laikā” (6. Pielikums);;

  1. Instrukcija „Bērnu grupu organizēšanas kārtība un uzraudzības

       nodrošināšana Iestādes teritorijās” (7. Pielikums);, ar kurām izglītojamos iepazīstina grupu pedagogi. Par pārrunu faktu ar izglītojamiem, grupu pedagogi veic ierakstu “Izglītojamo drošības lapā”, norādot drošības instrukcijas numuru, datumu, atzīmi par izglītojamiem, kuri piedalījās instruktāžā. Pedagogs sniegto informāciju apstiprina ar parakstu.

            Ierīkots “Pastaigu reģistrācijas žurnāls”pastaigām ārpus teritorijas, kur atzīmē pastaigas maršrutu, izglītojamo skaitu, kas piedalās pastaigā, pavadošo personālu. Organizējot mācību ekskursijas, atbildīgais pedagogs iesniedz vadītajai rakstisku pieteikumu, kura norāda pasākuma mērķi, maršrutu, ilgumu, dalībnieku sarakstu, pārvietošanās veidu, saziņas iespējas, pirmās palīdzības sniegšanas iespējas un atbildīgo pedagogu. Pirms pasākuma veic drošības instruktāžu, ko atzīmē “Izglītojamo drošības lapā”

            Esošie Iestādes noteikumi tiek regulāri izvērtēti un pēc nepieciešamības papildināti.

            Iestāde organizē pasākumus par drošību- ugunsdrošību, ceļu drošību, drošību uz ūdens, gan grupās, gan iestādes kopējos pasākumos. Grupu pedagogi pārrunās ar izglītojamajiem stāsta par dažādām drošībām, par veselīgu dzīvesveidu un par kaitīgo ieradumu ietekmi un sekām. Ir laba sadarbība ar Valsts policijas un VUGD darbiniekiem.

            Ciklā “Viss par drošību”piedalās policijas tēli Runcis Renārs un Bebrs Bruno un

 policijas darbinieki. Metodiskajā kabinetā ir pieejami dažādi materiāli par drošības jautājumiem, par kārības ievērošanu un problēmsituācijām.

5-6 gadīgo grupu izglītojamiem Iestādē tiek piedāvāta un organizēta “Džimbas 9 soļu drošības programma”. Nodarbību mērķi ir izglītot izglītojamos par personīgo drošību, tādējādi mazinot riskus šo izglītojamo dzīvē. Drošības tēla Džimbas un viņu palīgu vadībā ceļojuma dalībnieki mācās atpazīt bīstamas situācijas un spriest, kā rīkoties dažādās situācijās. Šīs situācijas izskaidro un ar izglītojamiem darbojas pirmsskolas skolotāja Madara Kļaviņa.

            Iestādes personāls ir apguvis zināšanas Bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Stiprās puses

* Izglītojamiem un iestādē strādājošajiem ir radīta droša vide.

*Iestāde rūpējas par izglītojamo drošību, sakārtojot un labiekārtojot fizisko vidi.

*Iestādē notiek dažādi pasākumi par drošību, tiek īstenota "Džimbas 9 soļu programma".

*Iestāde aprīkota ar  DOMOFONU, lai pastiprinātu bērnu drošību.

*Regulāri tiek analizēti un aktualizēt  drošības noteikumi izglītojamiem.

Turpmākai attīstībai

*Turpināt izglītojamos izglītot par drošību sev apkārt.

*Organizēt kursus "Pirmās palīdzības sniegšana" izglītības iestādes darbiniekiem

Vērtējums ĻOTI LABI

 

4.4.3. Atbalsts personības veidošanā

 

            Iestāde realizē pārdomātu un mērķtiecīgu audzināšanas darbu. Audzināšanas darbs iestādē tiek plānots un realizēts atbilstoši Audzināšanas darba plānam, kurš 2019.- 2020.m. g. sakumā tika aktualizēts.

            Grupu pedagogi veic audzināšanas darbu ar savu piemēru, sadarbojoties ar metodiķi, logopēdu, medmāsu, mūzikas un sporta pedagogu. Audzināšanas darbs notiek cieši sadarbojoties ar izglītojamo vecākiem, organizējot dažādus kopīgus pasākumus, kas veicina izglītojamo interesi par apkārtējo pasauli un notikumiem, saskarsmi, pieklājību, lojalitāti.

Katru gadu izglītojamie dodas tuvākos un tālākos pārgājienos ar mērķi iepazīt savu dzimto pilsētu, novadu. 2019. gada rudenī notika ģimeņu orientēšanās svētki "Atrodi šo vietu pilētā", kuros piedalījās 80% pirmsskolas izglītojamo ģimenes.

            Novembrī notika tikšanās ar zemessargiem par godu LATVIJAS armijas 100gadei. Tajā tika apgūta ierindas mācība pirmsskolniekiem un pedagogiem. Izglītojamie kopā ar ģimeni pēc pirmsskolas iniciatīvas piedalījās un vēroja Lāpu gājienu. Baltais galdauts 4. maijā ir kļuvis par simbolu jauna pasākuma, izglītojamiem un darbiniekiem, Latvijas svētku svinēšanai.

            Iestādes kolektīvs kopa ar izglītojamiem un viņu vecākiem piedalās un atbalsta novada svētkus un pasākumus. Iestādē tiek organizēti koncerti un teātra izrādes. Izglītojamie apmeklē Varakļānu kultūras nama pasākumus, kino un teātra izrādes

            Mūzikas pedagogs darbojas ar izglītojamiem individuāli. Izglītojamie tiek sagatavoti Varakļānu novada rīkotajam konkursam pirmsskolas izglītojamiem “Cālis”, popularizējot  dziesmu dziedāšanu. Iestādē mācību procesa ietvaros bērni tiek individuāli virzīti kā arī papildus padziļināta, pilnveidotas un attīstītas talanta iezīmes.

            Attīstot izglītojamo fizisko sagatavotību, organizējam fiziskās aktivitātes- katru rītu

notiek rīta vingrošana ar mūziku. Individuāli sporta skolotāja strādā ar bērnu stājas korekcijas nostiprināšanu koriģējošās nodarbībās. Sporta nodarbības pēc grafika notiek telpā un ārā. Sporta dienas organizējam gan iestādes telpās un āra vidē, gan Varakļānu vidusskolas stadionā, gan pirmsskolas sporta laukumā. Sporta skolotāja ziemas periodā izglītojamos māca slēpot.

            Katru mācību gada sākumā pedagogi aktualizē Audzināšanas plāna efektivitāti un lemj par darba , pasākumu formu, lai izglītojamiem veidotu pozitīvu attieksmi pret sevi, savu iestādi, valsti.

Stiprās puses

*Izglītojamie var gūt radošas darbības, uzsākšanās pieredzi Iestādes, novada pasākumos, veicinot piederības sajūtas veidošanos ģimenei, iestādei, novadam, valstij.

*Iestādes darbība tiek organizēta tā, lai ikviens domā un dara pats, mācās un sadarbojas, prot strādāt komandā un sasniegt individuālus mērķus.

*Izglītojamie kopā ar vecākiem iesaistās izglītojošās nodarbībās, pirmsskolas rīkotajās aktivitātēs un projektos.

*Pirmsskolā tika organizēts talantu konkurss, kur vecāki kopā ar bērniem pašizpaudās guva novērtējumu savai piederībai ģimenei.

Turpmākai attīstībai

*Veicināt  izglītojamiem veselīga dzīvesveida aktivitātes.

*Piesaistīt 99% ģimeņu iesaistīšanu rīkotajās aktivitātēs.

Vērtējums ĻOTI LABI

 

4.4.4. Atbalsts karjeras izglītībai

 

            Atbilstoši izglītojamo vecumposmam, Iestādē plāno un organizē izglītojošus pasākumus- karjeras izaugsmes veicināšanai.

Iestādē, saskaņā ar Audzināšanas darba plānu, izglītojamo karjeras izglītībā tiek izmantotas daudzveidīgas rotaļnodarbības, mācību ekskursijas, didaktiskās un lomu rotaļas, iepazīstot dažādas profesijas, kurās dominējošie ir 12 tikumi. Mācību procesā tiek izspēlētas profesiju sižeta – lomu rotaļas, radīti apstākļi rotaļām aktivitāšu centros, lai izglītojamais izprastu katras profesijas vērtību un nozīmīgumu. Organizēti tematiskie rīti un pēcpusdienas par profesijām. Pastaigās un mācību ekskursijās vēro un iepazīst dažādu profesiju specifiku, darba rīkus, inventāru. Izglītojamie iepazīst Iestādē strādājošo profesijas- skolotāja, skolotāja palīgs, vadītāja, medmāsa, pavārs,  veļas mazgātāja, sētnieks, logopēds u.c.

            Lai iepazītu dažādas profesijas, tiek iesaistīti izglītojamo vecāki, kuri labprāt iesaistās prezentējot savus amatus, profesijas. Izglītojamie iepazinuši zobārsta, zobu higiēnista, policista, vetārsta, friziera, pārdevēja, galdnieka, kulināra, lauksaimnieka profesijas. Izglītojamie mācību ekskursiju ietvaros apmeklē vietējās zemnieku saimniecības, pastu, bibliotēku, muzeju, ugunsdzēsēju depo, kafejnīcu u.c. Izglītojamie labprāt piedalās dažādo profesiju izpētē. Izglītojamie zīmē, vizualizē šīs profesijas, izzina pienākumus, gatavo apsveikuma kartiņas svētkos, profesiju dienās.

            Iestādes metodiskajā kabinetā ir plaša materiālā bāze par profesijām- attēli, apraksti, spēles, ko var piemērot jebkuram izglītojamo vecumam.

 

Stiprās puses

*Izglītojamiem ir iespēja iepazīt dažādas profesijas.

*Pedagogi ir radoši un profesionāli rada iespējas, lai izglītojamajiem veidotos  interese par profesijām un tās nozīmi.

*Organizēti dažādi pasākumi par profesijām, sadarbojoties ar vecākiem.

*Paplašināts metodiskā kabineta materiālu klāsts par profesijām.

Turpmākai attīstībai

*Ieinteresēt vecākus izglītojamā talanta pilnveidošanā, kas varētu būt saistīts reālo dzīvi.

Vērtējums ĻOTI LABI

 

4.4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

            Saskaņā ar pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteikto zināšanu un prasmju apguvi, Iestādē ir radīta iespēja integrētās rotaļnodarbībās un patstāvīgā darbībā apgūt nepieciešamās prasmes un zināšanas, lai izglītojamos sagatavotu skolas gaitu uzsākšanai.

            Integrētās rotaļnodarbības pedagogi plāno un veido tā, lai izglītojamie varētu iekļauties mācību procesā ar caurviju prasmēm, apgūstot pratību pamatus mācību jomās. Ja kādam izglītojamam izvirzītie uzdevumi sagādā grūtības, izglītojamam palīdz pirmsskolas skolotāja palīgs. Ja izglītojamais ir kavējis pirmsskolas iestādi, pedagogs plāno individuālu darbu, lai palīdzētu iekļauties mācību un rotaļu vidē.

            Izglītojamo vajadzību izpētē ir iesaistīts logopēds. Šis speciālists sadarbojas ar grupu pedagogiem un vecākiem. Katra mācību gada laikā tika ieviesti atbalsta pasākumi izglītojamiem, kuriem ir valodas attīstības traucējumi.

   Pirmsskolas izglītošanās process ir demokrātisks un draudzīgs izglītojamajiem, jo tas paredz izglītošanos visas dienas garumā, līdz ar to pedagogs var plānot ar izglītojamo strādāt brīvā formā, izglītojamam piemērotā laikā un līmenī. Pedagogi individuālo pieeju izglītojamajiem nodrošina visas dienas garumā. Pedagogi pievērš uzmanību pašapkalpošanās iemaņām - galda kultūrai, ģērbšanās prasmei, vai pareizi tur karoti, zīmuli, otu u.t.t.

            Metodiķe un logopēds ir vērsts, lai palīdzētu pedagogiem saprast, ka izglītojamais var vairāk kā viņa vienaudži, līdz ar to metodiķe rekomendē pedagogiem papildus pasākumus, lai attīstītu bērna talantus, prasmes un iemaņas.

             Iestādē norisinājās darbs ar talantīgajiem izglītojamajiem. 2020. gada 12. martā notika  "Talantu konkurss", kurā izglītojamie kopā ar ģimeni atklāja savus talantus. Iestāde atbalsta izglītojamos un viņi pēc iestādes rekomendācijas kopā ar vecākiem apmeklē Mūzikas un mākslas skolas sagatavošanas klases nodarbības. Pedagogi individuāli strādā ar izglītojamiem dzejas un prozas runāšanā. Šiem bērniem pasākumos, koncertos uztic individuālās un galvenās  lomas.

Stiprās puses

*Izglītojamie iekļaujas mācību procesā ar caurviju prasmēm un apgūst pratību pamatus 7 mācību jomās.

*Integrētās rotaļnodarbības ļauj izglītības darbu diferencēt

*Dienas ritms atbalsta diferencētu un individuālu pieeju izglītojamā spēju un prasmju attīstībā

*Laba sadarbība ar Varakļānu Mūzikas un mākslas skolu

*Tika Organizēts iestādē talantu konkursu, kurā izglītojamais varēja demonstrēt savas

prasmes un radošo potenciālu kopā ar vecākiem.

Turpmākai attīstībai

*Turpināt darbu pie dziedošo talantu pamanīšanas un tālākas sagatavošanas.

*Aktīvāk iesaistīt atbalsta personāla (logopēds. skolu māsa ) piesaisti darbā ar izglītojamajiem, lai izglītojamos, kuriem ir nepieciešama palīdzība, iesaistītu mācību darba diferenciācijā un individualizācijā

* Pirmsskolā licencēt  speciālās pirmsskolas izglītības programmu.

*Atbalstīt personāla sadarbību darbā ar izglītojamiem, kuriem ir mācīšanās grūtības vai ar izglītojamiem, kuriem ir jāattīsta talants.

Vērtējums LABI

 

4.4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

            Mācību darba mērķis ir veiksmīga integrācija vispārizglītojošā grupā. Katru mācību gada septembrī skolotājs logopēds veic pārbaudi 4 gadīgajiem un 5-6 gadīgo izglītojamo grupās un konstatē nepieciešamību individuālajam vai grupu darbam pie logopēda. Atbilstoši katra izglītojamā veselības stāvoklim un  attīstības spēju līmenim logopēds izstrādā individuālo izglītības plānu, tiek pētīta izglītojamo attīstības dinamika, veikta plāna korekcija un papildinājumi.  Ar logopēda darba  plānu tiek iepazīstināti izglītojamā vecāki. Vecāki ar savu parakstu apliecina piekrišanu izglītojamā individuālajam darbam pie logopēda. Skolotājs logopēds izvērtē un noskaidro, kādi runas traucējumi ir izglītojamiem un ieplāno individuālo darbu ar katru vai grupās, kam ir līdzīgas problēmas, lai sniegtu palīdzību izglītojamiem. Darbā pie logopēda tiek attīstītas izglītojamo spējas, prasmes, pamatiemaņas mācību procesā, valodas apguvē. Izglītojamā sasniegumi tiek vērtēti, ievērojot viņu attīstības līmeni. Ar izglītojamiem tiek strādāts individuāli un grupās.  Skolotājiem logopēdiem ir kabinets, kas aprīkots ar nepieciešamo inventāru, datoru, mācību līdzekļiem un materiāliem.

            Izglītojamo attīstības un ikdienas mācību rezultātu uzlabošanai tiek lietotas motivējošas uzslavas, pozitīvs novērtējums, pamudinājums. Notiek sistemātiska vecāku informēšana par izglītojamo attīstību. Atbalsta komandas pedagogu sanāksmēs notiek regulāra pieredzes apmaiņa un savstarpējā sadarbība, kopīgi meklējot un radot risinājumu dažādos jautājumos.

            Iestādē tiek papildināti mācību līdzekļi skolotāja logopēda darbības pilnveidošanai. Speciālās izglītības sekmīgai izveidošanai Iestādē ir iekārtots logopēdu kabinets.  Logopēds regulāri ceļ savu kvalifikāciju, apmeklējot kursus un seminārus par speciālās izglītības jautājumiem, aktualitātēm.

            1 pedagogs ir apmeklējis B programmas 72 stundu kursus un ieguvis sertifikātu, kas dod tiesības mācīt speciālās izglītības programmā.

            Vecāki ir informēti par kārtību, kādā var saņemt nepieciešamo atbalstu pedagoģiski medicīniskajā komisijā.

Stiprās puses

*Labvēlīgs mikroklimats logopēdisko izglītojamo attīstībai un integrācijai

*Iestādē ir aprīkots logopēda kabinets.

*Ir piesaistīts pedagogs, kas ieguvis sertifikātu, lai īstenotu speciālās izglītības programmu.

Turpmākai attīstībai

*Pilnveidot materiālo bāzi speciālās izglītības programmas realizēšanai

* Pirmsskolā licencēt  speciālās pirmsskolas izglītības programmu.

*Turpināt pilnveidot grupu pedagogu zināšanas darbā ar izglītojamiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts.

Vērtējums LABI

 

4.4.7. Sadarbība ar Izglītojamā ģimeni

            Sadarbība ar izglītojamā ģimeni ir neatņemama Iestādes sastāvdaļa. Iestādē izmanto dažādas sadarbības formas vecāku informēšanai par iestādes darbu, aktualitātēm, iesaistīšanos kopīgos izglītojamo un iestādi atbilstošos pasākumos. Tās ir grupu vecāku sapulces, Iestādes vecāku kopsapulces, individuālās sarunas, grupu un iestādes pasākumi. Pedagogi regulāri informē vecākus par izglītojamo mācību sasniegumiem un mācību satura jautājumiem (par notikušo sarunas tēmu vecāki apstiprina ar parakstu). Divas reizes mācību gada laikā vai ja nepieciešams, biežāk, tiek organizētas grupu vecāku sapulces, kurās vecāki saņem informāciju par grupas darba aktualitātēm, plānotajiem pasākumiem, kopējām tendencēm iestādes darba organizēšanā, vecumposma īpatnībām u.c. Vecāku sapulces tiek protokolētas.

             Mācību gada laikā tiek organizēta vecāku kopsapulce, kur tiek pieaicināti lektori- psihologi, uztura speciālisti, speciālie pedagogi. Grupās vecāki  individuāli tiek informēti par bērna prasmēm, iemaņām, sasniegumiem, uzvedības iemaņām ikdienā un svētkos. Par informācijas saņemšanu vecāki apliecina ar parakstu.

            Atbilstoši reglamentam darbojas Iestādes padome. Iestādes padomē darbojas visu grupu vecāki, pedagogi un iestādes administrācijas pārstāvji, atbilstoši padomes reglamentam. Iestādes padomes priekšsēdētāju izvēlas no vecāku vidus. Iestādes padomes sēdēs risina jautājumus par Iestādes un vecāku sadarbību, par izglītojamo drošību un veselību, pirmsskolas izglītības prioritātēm, mācību materiāliem un līdzekļiem, izskata vecāku sapulcē izvirzītos ieteikumus un priekšlikumus. Iestādes padome aktīvi iesaistās Iestādes darba organizācijas pilnveidošanā. Iestādes padomes sēdes tiek protokolētas.

            Katrā  grupas ģērbtuvē  ir   pieejama informācijas mape ar vecākiem  saistošu dokumentāciju un informatīvs ziņojumu stends vecākiem, kura ir nemainīgā daļa ar attiecīgu vecuma izglītojamo dienas režīms, rotaļnodarbību saraksts, informāciju par iestādes vadītājas pieņemšanas laikiem, grupu kolektīvu un administrācijas kontaktinformāciju, rīcību ugunsgrēka gadījumā. Mainīgajā daļā- nedēļas ēdienkarte,mēneša temats ar uzdevumiem, informācija par pasākumiem un aktivitātēm, pateicības vecākiem. 

            Iestādē tiek organizēti kopēji pasākumi- Tēvu diena, Latvijas dzimšanas dienas pasākums, Iepazīsti Varakļānus - orientēšanās kopā ar vecākiem, Vecvecāku diena,  Ziemassvētku pasākumi, teātra dienas, māmiņu dienas pasākumi, izlaidums, kopīgas ekskursijas, pārgājieni u.c.. Iestādē tika rīkota lekcija vecākiem ar pieaicinātu lektoru- Inta Bula Biteniece, kura izskaidroja aktivitāšu nozīmi kompetenču izglītības procesā.

            Izglītojamo vecāki labprāt iesaistās Iestādes rīkoto izstāžu veidošanā- “Rudens veltes”, ziemassvētku piparkūku cepšanā, eglītes rotājumu darināšana un eglītes rotāšanā, u. c.

            Organizējot mācību ekskursijas, grupu pedagogi pirms katras mācību ekskursijas vecākus informē par ekskursijas norisi, laiku, saziņas iespējām un drošības noteikumiem.  Vecāki ar savu parakstu apliecina, ka ir iepazinušies ar informāciju. Šajā mācību gadā 6. gadīgo grupa "Abolītis", piedaloties  Ekoprogrammā 2 gadu garumā “Cūkmena detektīvi” devās mācību pārgājienos uz mežu, lai sakoptu, analizētu, pētītu un saprastu, ka atkritumi ir jāšķiro un daba ir jāsaudzē.

            Vecāki tiek aicināti paust priekšlikumus iestādes darba uzlabošanai, ierodoties pie Iestādes vadītājas, grupu pedagogiem, izmantojot “Ierosinājumu, priekšlikumu, ieteikumu” kladi. Informācija par Iestādi ir atrodama mājas lapā varaklanuspriditis.lv, katras grupas whatsapp grupās.

Stiprās puses

*Izglītoti vecāki par jaunā mācību satura ieviešanu pirmsskolā ar 2019./2020. m. g.

*Regulāri tiek uzlabota sadarbība un saziņa ar vecākiem, ja nepieciešams telefoniski, sūta īsziņas, sazinās Whats-App grupā.

*Izveidota pirmsskolas mājas lapa.

•Izglītojamiem un viņu vecākiem pieejamas individuālās konsultācijas pie iestādes metodiķes, logopēda.

*Daudzveidīgi izglītojoši pasākumi bērniem kopā ar vecākiem;

*Iestāde analizē un ņem vērā izglītojamo vecāku viedokli un ieteikumus, risina jautājumus par izglītojamo uzturēšanu un izglītošanu.

*Teicama sadarbība ar Iestādes padomi.

Turpmākai attīstībai

*Veicināt vecāku līdzdalību ikdienas mācību procesā un sasniegumos.

*Turpināt pilnveidot komunikācijas prasmes personālam sadarbībā ar vecākiem.

Vērtējums ĻOTI  LABI

           

4.5. Iestādes vide

4.5.1. Mikroklimats

            Iestādes mikroklimats vērtējams pozitīvi, pēdējo gadu laikā nav darbinieku kadru mainības. Darbinieku attieksme pret izglītojamiem ir pozitīva, cieņpilna.

            Iestādes kolektīvs strādā, lai veicinātu piederības apziņu un lepnumu par savu Iestādi.  Iestādes kolektīvs, savstarpēji sadarbojoties strādā, lai radītu  un veidotu iestādes mikroklimatu, darbojoties vienotā komandā mērķu īstenošanai un tēlu veidošanai.

            Iestāde ievieš jaunas un kopj pamattradīcijas, lai nodrošinātu savstarpēju cieņu un labvēlīgu attieksmi vienam pret otru, rosinātu iecietību, empātiju, lai izglītojamie un darbinieki iestādē justos komfortabli. Tiek organizēti darbinieku pasākumi, pieredzes apmaiņas braucieni, ekskursijas, kas stiprina kolektīvu. Rudenī, lai saliedētu kolektīvu, tika organizēts atpūtas brauciens uz vidzemi,. Iestādes darbiniekiem kā tradīcija ir ziemassvētku vakarēšana ar tēmu, 2x gadā koncerta vai teātra apmeklējums un kolektīvi dzimšanas dienu,vārda dienu gaviļnieku sumināšana. Iestādes administrācija respektē un iespēju robežās atbalsta pedagogu, darbinieku un vecāku ieteikumus, ierosinājumus, vēlmes un vajadzības, novērtē sasniegto. Iestādē ievēro vienlīdzības principu neatkarīgi no dzimuma, etniskās vai nacionālās izcelsmes, vecuma, reliģiskās piederības, spējām un stāvokļa sabiedrībā. Konfliktsituācijas tiek risinātas konstruktīvi un savlaicīgi. Iestādes vadība sniedz atbalstu darbiniekiem. Ja rodas konfliktsituācijas, tiek uzklausīti visu iesaistīto pušu viedokļi. Iestādes vadības un kolektīva attiecības labvēlīgas, balstītas uz savstarpējo cieņu un uzticību.

            Iestādē ir izveidojušās stabilas tradīcijas: Zinību diena, Tēvu diena ar sporta aktivitātēm kopā ar vecākiem, Olimpiskā diena, Miķeļdiena, Mārtiņi, Latvijas dzimšanas diena, Vecvecāku diena, Ziemassvētku pasākumi, Sniega diena, Draudzības nedēļa, Teātra dienas, Lieldienas, Baltā galdauta svētki, Mātes diena, atskaites koncerts, izlaidums, , Jāņu ielīgošana.

            Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek lietoti valsts simboli. Iestādē ir izveidots patriotisma stūrītis, kurā pedagogi rosina izglītojamos atpazīt valsts simbolus, veidojot izglītojamos cieņpilnu attieksmi pret tiem. Patriotiskajā stūrītī ir materiāli par Valsts prezidentu, valsts simboliem, svinamām dienām un mūsu dzimto pilsētu Varakļāniem. Iestādes darbinieki mācību un audzināšanas procesā ievēro politisko neitralitāti, ir lojāli Latvijai un tās Satversmei.

            Pedagogi rosina izglītojamos atpazīt valsts simbolus, veidojot izglītojamos cieņpilnu attieksmi pret tiem. Iestādē katrā grupā ir sakrāti un tiek papildināti materiāli par savu grupas nosaukumu, tai skaitā par Varakļāniem, Latviju. Skolotājas radoši un inovatīvi gatavo materiālus par savas grupas nosaukumu, iesaistot darbā arī grupu izglītojamo vecākus, tādējādi bērnos veidojot pozitīvu attieksmi pret savu dzīves vietu un dabas parādībām.

             Ar katru jauno darbinieku tiek pārrunātas iestādes vērtības – profesionālā ētika, humānisma principi iestādē.

            Izglītības iestādē sanāksmēs darbinieki savstarpēji vienojas par pienākumu un uzdevumu izvirzīšanu un to realizāciju. Administrācija pedagoģiskajās sēdēs pieņem iestādei

 svarīgus lēmumus, kurus tālāk virza  vadītāja ar metodiķes līdzdalību iesaistot  visu iestādes personālu. Ir jautājumi, kurus līdz administrācijai virza pirmsskolas skolotāji un metodiķe. Iestādes administrācija respektē un iespēju robežās atbalsta pedagogu, iestādes darbinieku un vecāku ieteikumus, ierosinājumus, vēlmes un vajadzības, novērtē sasniegto.

            Iestāde ir mājīga un izglītojamiem un vecākiem pievilcīga ar kopīgām izstādēm, kopīgiem projektiem, kopīgiem svētkiem, koncertiem. Attieksmē pret apmeklētājiem izglītības iestādes personāls ir laipns un korekts, ikvienu apmeklētāju iestādē sagaida iestādes

 dežurante.

            Izglītības iestādes pedagoģiskais personāls kopā ar iestādes padomes pārstāvjiem ir risinājis iestādes iekšējās kārtības noteikumu pilnveidošanu. Kopīga darba rezultātā ir radušies korekti iekšējās kārtības noteikumi un izglītojamā vecāku līgums. Lielu līdzdalību un atbalstu iestāde ir saņēmusi no vecākiem iestādes padomē. Katru rudeni vecāku sapulcēs iestādes vadītāja vecākus iepazīstina ar Iekšējās kārtības noteikumiem, kas saistoši izglītojamā vecākiem un izglītojamiem; metodiķe vecākus informē par iestādes mācību gada prioritātēm, galvenajiem pasākumiem, izstādēm, koncertiem. Tiek regulāri domāts, kā veiksmīgāk varētu sadarboties ar izglītojamo vecākiem par bērnu iestādes apmeklēšanu, kavējumu veiksmīgāku reģistrēšanu, slimību profilaksi.

 Iestādē ir laipna attieksme pret apmeklētājiem, Iestādes darbinieki ir laipni un korekti, ir noteikta kārtība kādā Iestādē ierodas un uzturas nepiederošas personas. Darbinieki ievēro darba grafiku. Iestādes vadība un darbinieki nodrošina labvēlīgu vidi, akcentējot iestādes  iekšējo noteikumu ievērošanu. Noteikumi tiek aktualizēti normatīvo aktu noteikta kārtībā.

Stiprās puses

*Izglītības iestādē ir savas tradīcijas, kas saliedē un veicina piederības sajūtu savai iestādei.

*Iestādē ir profesionāla sadarbības vide, kurā iesaistās izglītojamo vecāki

*Izglītojamie tiek rosināti patriotismam, lojalitātei pret pirmsskolu, ģimeni un viņos tiek veidota piederība savam novadam.

*Iestādē ir labvēlīgs mikroklimats, ko veido iestādes vadības, darbinieku un izglītojamo vecāku sadarbība.

*Reizi gadā tiek organizēts iestādes darbinieku pieredzes brauciens.

Turpmākai attīstībai

*Pilnveidot iestādes tradīcijas, lai saglabātu un uzturētu labvēlīgu mikroklimatu

*Reizi gadā organizēt vadības un darbinieku individuālās pārrunas.

*Praktizēt Iestādes darbinieku anketēšanu mikroklimata stiprināšanai.

*Turpināt kolektīva saliedēšanas pasākumus (ar atbildīgo organizētāju no kolektīva) - teātra, koncerta apmeklējums,ekskursiju organizēšana.

Vērtējums  LABI

 

4.5.2. Fiziskā vide. 

Pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” telpas ir atbilstošas licencētās izglītības programmu

 realizēšanai. Grupu telpas ir funkcionālas, estētiski noformētas, tīras un kārtīgas. Telpu iekārtojums un inventārs atbilst izglītojamo skaitam, vecumam un augumam. Ņemot vērā iestādes telpu specifiku, katrai grupai ir sava garderobe, rotaļu telpa, guļamistaba, tualetes telpa, virtuves telpa. 5 Grupu telpas ir atbilstošas sanitāri higiēniskajām prasībām, telpās ir optimāla temperatūra, telpas tiek regulāri vēdinātas, uzkoptas un dezinficētas Telpu apgaismojums ir atbilstošs normatīvo aktu prasībām.

Telpu krāsojums ir gaišās, saulainās krāsās, kas veicina izglītojamo labsajūtu. Izglītības iestādes sanitārās telpas ir atbilstošas sanitāri higiēnisko normu prasībām.

            Iestādē ir medmāsas kabinets, kurš aprīkots, atbilstoši normatīvajiem aktiem. Izglītības iestādē ir ierīkots metodiskais kabinets, logopēda kabinets, daudzfunkcionālā zāle, mūzikas pedagoga kabinets, lietvedes darba vieta ir aprīkota ar slēdzamu skapi izglītojamo personas lietām. Iestādē ir atbilstoši aprīkota virtuve, veļas mazgāšanas telpa.

            Kontroles institūciju Veikto pārbaužu aktu reģistrācijas žurnāls, pārbaužu dokumenti ir pieejami vadītājas kabinetā. Izglītības iestāde ir saņēmusi Veselības inspekcijas pozitīvu aktu par telpu atbilstību sanitāri higiēniskajām prasībām. Iestādes sanitārās telpas ir atbilstošas sanitāri higiēnisko normu prasībām.

Kontroles institūciju veikto pārbaužu aktu reģistrācijas žurnāls, pārbaužu dokumenti ir pieejami vadītājas kabinetā (skat 4.tabulu “Kontrolējošo institūciju pārbaužu akti”)

   Iestādē ir ugunsdzēsības un trauksmes apziņošanas sistēma visās Iestādes telpās.

  1. tabula

Kontrolējošo institūciju pārbaužu aktu reģistrs

Atzinums

Izsniegšanas datums

Pārbaudes akts

Kontroles akts no Veselības inspekcijas

09.04.2019.

00160319

Pārbaudes akts no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta

29.04.2019.

22/10.6.-3.1-66

PVD pārbaudes akts

06.07.2020.

50-20-10775

            Izglītojamie kopā ar skolotājām regulāri piedalās iestādes telpu noformēšanā, tīrības un kārtības uzturēšanā.

Izglītības iestādē regulāri un plānveidīgi tiek veikti telpu remonti Varakļānu domes iedalītā budžeta ietvaros.

  1. līdz 2020. gada vasarās tiek renovētas piecas grupu telpas, logopēda kabinets, iepirktas

jaunas mēbeles un atjaunotas divas kāpņu telpas, gaitenis un 5 lodžijas.

Iestādē ir iekārtots interneta pieslēgums, Wi-Fi nodrošinājums. 2016. gada pavasarī tika pabeigta ugunsdzēsības un trauksmes apziņošanas signalizācijas sistēma visās iestādes telpās. Kāpņu telpās 2019./2020. mācību gadā tika uzstādītas ugunsdrošības durvis.

            Izglītības iestāde ir nožogota, katrai grupai ir savs āra laukumiņš ar konstrukcijām izglītojamo fiziskajām aktivitātēm un sporta zona. Āra teritorija ir apgaismota, lai izglītojamie varētu veikt āra pastaigas un rotaļas diennakts tumšajā periodā.

            Katru pavasari sētnieks atjauno puķu un zaļo augu stādījumus. Iestādes personāls kopā ar izglītojamiem rūpējās par lodžiju labiekārtošanu.

            Izglītības iestādei piebraucamie ceļi ir labā kvalitātē, ir uzstādītas brīdinājuma zīmes ,,Uzmanību bērni!” un ātruma ierobežojumi. Varakļānu novada dome ierīkoja darbinieku automašīnu stāvlaukumu pie izglītības iestādes.

Stāvlaukums un visas piekļuves ieejas pirmsskolā  ir aprīkotas ar video novērošanas ierīci.

Pie bērnu sporta laukuma ir demontēts baseins, kurš nebija ekspluatējams un atjaunojams – tiek veidots aktivitāšu kalns fiziskajām aktivitātēm vasarā un ziemā.

Jāturpina aprīkot un labiekārtot grupu lodžijas mācību darba aktīvai pielietošanai.

            Iestādes teritorija sadalīta rotaļu zonās un 1 sporta zonā. Katrai grupa ir savs rotaļu āra laukums ar smilšu kasti un daudzfunkcionālām rotaļu konstrukcijām, kas atbilst izglītojamo vecumam.

Teritorija ir izveidota baskāju taka un aktīvais celiņš uz bruģa izglītojamiem.

Visas ietves, kuras ved uz Iestādi, rotaļu laukumiem ir nobruģētas.

Uzsākta atkritumu šķirošana grupās.

Stiprās puses

*Iestādes vide ir sakopta un atbilst sanitārajām, ugunsdrošības un darba drošības prasībām.

*Telpas ir tīras un estētiski noformētas.

*Pārdomāta un sakopta āra vide un iekštelpas

Turpmākai attīstībai

*Lielie atkritumu šķirošanas konteineri.

*Turpināt nodrošināt izglītojamiem veselīga dzīvesveida aktivitātes.

*Turpināt labiekārtot lodžijas.

*Pabeigt izveidot aktivitāšu kalniņu fiziskajām aktivitātēm ziemā un vasarā.

*Izveidot Izglītības iestādē diennakts grupu bērniem, kuru vecāki strādā nakts maiņās, dzīvo attālāk no pirmsskolas un sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

Vērtējums LABI

4.6. Iestādes resursi

4.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

 

            Iestādes telpas nodrošina kvalitatīvu pirmsskolas izglītības satura programmas apguvi. Iestādei ir apstiprināts budžets. Vadītāja, metodiķe un saimniecības pārzinis pārrauga iestādes finanšu resursus, precizē izmaiņas un seko līdzekļu izlietojumam.

            Iestādes telpas tiek nomātas izglītojamo teātru un citu izklaidējošiem pasākumiem ievērojot noteikumus pirmsskolas izglītības iestādē par piesardzības pasākumu īstenošanu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu. Telpas ir pieejamas tikai pēc aktīvā pedagoģiskā procesa laika, lai netraucētu Iestādes īstenoto programmu apguvi. Telpu nomai tiek slēgts īres līgums. Pēc 12.03.2020. iestādē netiek organizētas viesizrādes

            Metodiķei ir mācību materiāla pamat bāze (literatūra, uzskates līdzekļi, rotaļlietas, spēles un didaktiskie mācību līdzekļi), nepieciešamības gadījumos pedagogi paši izgatavo didaktiskos mācību līdzekļus. Metodiskajā kabinetā ir pieeja pedagoģiskā literatūra un citi mācību metodiskie līdzekļi. Metodiķe nodrošina pedagogus ar informācijas pieejamību- jaunākiem preses izdevumiem, mācību literatūru, spēlēm. Metodiskā kabineta materiāli regulāri un plānveidīgi tiek papildināti.

            Mūzikas un sporta rotaļnodarbībām inventārs atrodas tām paredzētajās telpās pie zāles. Papildināts sporta inventārs āra aktivitātēm- slēpes ar nūjām un slēpju zābakiem. Logopēdu mācību metodiskie materiāli atrodas telpās, kur tiek organizētas nodarbības.

            Katru gadu tiek atjaunota un pilnveidota mācību materiālu un rotaļu materiālā bāze grupās un metodiskajā kabinetā. Mācību līdzekļu iegāde tiek plānota, saskaņojot ar vadītāja vietnieku izglītības jomā. Katru gadu tiek veiktas izmaiņas jauna mācību gada izmantojamās mācību literatūras sarakstā. Tas tiek apstiprināts ar rīkojumu. Visus mācību līdzekļus nodrošina Iestāde. Vecāki nodrošina tikai specifiskos mācību līdzekļus pēc nepieciešamības, piemēram, pogas, izejvielas mājturības rotaļnodarbībām.

            Pedagogi arvien vairāk savā ikdienas darba izmanto informācijas tehnoloģijas. Pedagogi var izmantot 6 stacionāros datorus, 3 portatīvos datorus, 2 projektorus,  2 printerus, skeneri, laminēšanas iekārtu, fotoaparātu, skanu iekārtu, mūzikas centru, CD vai DVD atskaņotājus. 2019. gadā tika uzstādīta 1 interaktīvā tāfele 6gadīgajiem. Iestādē ir iekārtots interneta pieslēgums, Wi-Fi nodrošinājums. Metodiskajā kabinetā ir pieejams dators ar printeri, kopētājs. Visi materiāltehniskie līdzekļi un iekārtas ir darbības kārtībā. Materiāltehnisko resursu un iekārtu izmantojums ir efektīvs, racionāls.

            Iestādē regulāri un plānveidīgi, saskaņā ar saimniecības plānu, tiek veikti telpu remonti Varakļānu novada pašvaldības iedalītā budžeta ietvaros. 2019./2020 mācību gadā izremontētas 5 lodžijas  un aprīkota ar jaunām mēbelēm visas izglītojamo grupas un guļamistabas.

            Sagatavojot budžeta pieprasījumu nākamajam budžeta gadam, darbinieki tiek aicināti iesniegt savas vajadzības, redzējumu inventāra un nepieciešamā aprīkojuma iegādei. Visi darbinieki ir nodrošināti ar nepieciešamo (apģērbu, apaviem, halātiem, cimdiem pēc darba drošības pieprasījuma) kvalitatīvam darbam.

Stiprās puses

*Iestādē ir nepieciešamie materiāltehniskie resursi un papildus telpas izglītības programmas realizēšanai, nodrošinot mācību līdzekļu un tehnoloģiju izmantošanu.

*Plānveidīgs un mērķtiecīgs jaunāko informācijas tehnoloģiju nodrošinājums.

*Iestādē tiek nodrošināta efektīva mācību līdzekļu un tehnoloģiju izmantošana.

*Tālākizglītībā un kvalifikācijas paaugstināšanas kursos gūtās pieredzes apmaiņa.

Turpmākai attīstībai

*Turpināt atjaunot materiāltehnisko bāzi - 2 grupām un nomainīt krēsliņus 2 grupu telpās.

*Papildināt materiāli tehnisko bāzi izglītojamo patstāvīgai pētnieciskai darbībai dabaszinātņu centrā.

Vērtējums LABI

 

4.6.2. Personālresursi

           

            Izglītības iestāde ir nodrošināta ar atbilstošas kvalifikācijas pedagoģiskajiem un tehniskajiem darbiniekiem. Skatīt 5 tabulu “Iestādes darbinieku amata vienības un strādājošo skaits”.

5 tabula

Iestādes darbinieku amata vienības un strādājošo skaits

Pedagoģiskie darbinieki                        amata         Tehniskie darbinieki                      amata

                    strādājošie                        vienības                   strādājošie                    vienības

Iestādes vadītāja

1

1

Pirmsskolas iestāžu un skolu māsa

0,3

1

Izglītības metodiķis

1

1

Saimniecības pārzinis

1

1

Pirmsskolas izglītības skolotājs

10

10

Pirmsskolas skolotāja palīgs

5

5

Pirmsskolas izglītības mūzikas un sporta  skolotājs,

1

1

Lietvedības sekretārs

0,5

1

Logopēds

1

1

Veļas pārzinis

1

1

     

Pavārs

2

2

     

Sētnieks

0,7

1

     

Remontstrādnieks

1

1

     

Apkopējs

1

1

     

Ēkas  dežurants

0,5

1

           

Pedagogu izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst normatīvo aktu prasībām un tiek nepārtraukti pilnveidota.  Logopēdi ir Latvijas Logopēdu asociācijas biedri.

   Iestādē katrā grupā strādā 2 pedagogi un pirmsskolas skolotāja palīgs. Kvalitatīva darba laika plānošana sekmē sadarbību un  nodrošina kvalitatīvu savstarpējo sadarbību un komandas darbu grupā.

            Tiek vērtēta pedagoga darba kvalitāte. Izpildi kontrolē un veic izglītības metodiķis. Informāciju par katra pedagoga tālākizglītības aktivitātēm tiek ievadīta VIIS sistēmā, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

            Profesionālās kompetences pilnveide tiek īstenota nepārtraukti. Pedagogi mērķtiecīgi un regulāri pilnveido savu profesionālo meistarību, savas prasmes mācīšanās metodikās, bērnu tiesību aizsardzībā. Pedagogi informatīvajās sanāksmēs dalās pieredzē ar iegūtajam atziņām profesionālās pilnveides kursos. Apmeklē kaimiņu novados rīkotās metodiskās dienas un piedalās pieredzes apmaiņas braucienos.

            No 2017./2019.mācību gadā sākam sekot un iepazīt projekta “Kompetenču pieeja balstīts mācību saturs”- Skola 2030 aktivitātēm. Vadītāja, izglītības metodiķis un 4 pedagogi ir apmeklējuši profesionālās kompetences pilnveides kursus. Visi pedagogi pieredzes apmaiņas ietvaros ir iepazinušies ar pilot iestādes Praulienas pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” darbu. Regulāri tiek pētīti, analizēti Skola 2030 materiāli un video sižeti.

            Iestādes vadība atbalsta un sekmē pedagogu dalību dažādās ar pedagoģisko darbību saistītās aktivitātēs gan izglītības iestādē, gan ārpus tās.

Stiprās puses

*Pedagogiem un pārējiem darbiniekiem ir atbilstoša izglītība mācību procesa sekmīgai realizēšanai.

* Iestādes vadība plāno un koordinē tālākizglītības kursu, semināru apmeklēšanu.

*Visi tehniskie darbinieki ir noklausījušies bērnu tiesību aizsardzības kursu.

*Pedagogi ir noklausījušies Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides valstiskās un tikumiskās audzināšanas kursu.

*Visi pedagogi ir apguvuši kompetenču pieeju mācību saturā kursus.

*Visiem pedagogiem ir nodrošināta 1 darba slodze.

Turpmākai attīstībai

*Turpināt nodrošināt visiem pedagogiem 1 darba slodzi.

Vērtējums LABI

4.7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšanai

 

4.7.1. Iestādes darba pašnovērtēšana un attīstības plānošana

 

            Iestādes pašnovērtēšana balstās uz Darba plāna izpildi, veikto uzdevumu analīzi, darbu ar izglītojamiem, vecākiem. Pedagoģiskie darbinieki izvērtē un analizē savu darbu ar izglītojamiem, darbu grupās, sadarbību ar vecākiem. Būtiskais izvērtējums tiek veikts mācību gada noslēguma pedagoģiskajā sēdē, kur izvirza stratēģiskos uzdevumus nākamajam mācību gadam.

            Iestādes vadība plāno Iestādes darba kontroli, pašnovērtēšanās un tālākās rīcības plānošanu visās tās darbības pamatojamās, nosakot atbildīgās personas un izpildes laiku. Pašnovērtējuma kopējais ziņojums izstrādāts administrācijai sadarbojoties ar pedagogiem, apspriests pedagoģiskajās sēdē.

            Katru mācību gadu Iestādē izvērtē izglītojamo mācību un audzināšanas sasniegumus un rezultātus, analizē tos pedagoģiskajās sēdēs. Iestādes kolektīvs kopumā izprot apzinātās problēmas, kas parādās pašnovērtēšanās procesā un redz tās ka iespēju, noderīgu materiālu Iestādes darba uzlabošanā.

            Attīstības plāns tika  izstrādāts 2020. - 2023. gadam. Atbilstoši attīstības plānam, notiek prioritāšu plānošana nākošajam mācību gadam, kā arī tiek izstrādāts plāns mācību gadam, kas tiek koriģēts katru mācību gadu.

            Iestādes vadītāja kontrolē un pārrauga profesionālo darbu, atbalstot un izvirzot adekvāti augstas un pamatotas prasības, rosinot darbiniekus uz personīgo izaugsmi. Katru gadu tiek apzinātas iestādes darbības jomu stiprās puses un izteikti nepieciešamie uzlabojumi. Izvērtēšanas procesā iesaistās visi pedagogi, Iestādes padome. Turpināms darbs pie izmērāmu vērtēšanas kritēriju izstrādes, kas atvieglo pašanalīzes un pašnovērtēšanās procesu, kā arī dod iespēju pieņemt pamatotus lēmumus. Nepieciešams turpināt pašnovērtēšanās procesā mērķtiecīgi iesaistīt visas Iestādes attīstībā iesaistītās puses.

Stiprās puses

*Iestādes vadība organizē pašnovērtēšanās procesu, iesaistot izvērtēšanas un turpmākās darbības plānošanā Iestādes darbiniekus un vecākus.

*Iestādes attīstības plānošanā ir iesaistīti visi darbinieki.

*Izglītības iestādes darba plānošanas nepārtrauktība.

•Vērtēšana tiek veikta plānveidīgi.

*Ir  izstrādāti pedagogu pašnovērtēšanas kritēriji.

* Ir izstrādāt ATTĪSTĪBAS plāns 2020. - 2023. gadam.

Turpmākai attīstībai

*Izstrādāt tehnisko darbinieku pašnovērtēšanas kritērijus.

*Iestādes darba plānošanas procesā  veikt darbinieku un vecāku aptaujas, lai veiksmīgāk izstrādātu iestādes pašvērtējumu.

Vērtējums LABI

4.7.2. Iestādes vadības darbs un profesionāla pārvaldība

            Iestādes vadības darbam un profesionāla pārvaldībai Iestādē ir izstrādāti tās reglamentējoši dokumenti, kas atbilst normatīvo aktu prasībām. Dokumenti atbilst dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām, ir sakārtoti atbilstoši lietu nomenklatūrai. Nepieciešamo dokumentu izstrādē piedalās visas ieinteresējošās puses. Tie ir izstrādāti un pieņemti demokrātiski. Darbinieki tiek informēti par spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem un izmaiņām tajos.

Iestādes darbības nodrošināšanai ir apstiprināts:

- Reģistrācijas apliecība (Nr. 4401900099 izdota 08.10.2009.)

- Iestādes nolikums (Apstiprināts 27.12.2019. ar lēmumu Nr. 15.1);

- Pārtikas uzņēmuma reģistrācijas apliecība (Nr. 014005 no 120.03.2003.).   Iestādei ir izstrādāti nepieciešamie iekšējie normatīvie akti. Katram darbiniekam ir sava personas lieta. Visu darbinieku pienākumi, tiesības un atbildības jomas noteiktas darbinieku darba līgumos un amatu aprakstos. Darbinieku papildu darba pienākumi tiek noteikti ar vadītājas rīkojumu un pušu vienošanos. Darba pienākumu pārdale notiek saskaņā ar Iestādes vajadzībām un darbinieku iespējām.

            Iestādē ir noteikta vadības organizatoriskā struktūra, kas aptver visas iestādes darbības jomas. Vadītāja, izglītības metodiķis, saimniecības pārzinis, pirmsskolas iestāžu un skolu māsa strādā vienotā komandā, ievērojot atbildības jomu sadalījumu. Lēmumu pieņemšanā tiek ievēroti administratīvās hierarhijas un savstarpējās sadarbības principi.  (skat attēlu “Iestādes struktūra”)

Iestādes struktūra

 

Saimniecības

pārzinis

 

Darba

aizsardzības

 speciālists

 

Lietvedības

sekretārs

 

ADMINISTRĀCIJA

 

             Iestādē ir noteikta vadības organizatoriskā struktūra. Iestādes vadītājs pārrauga un nodrošina labvēlīgu vidi Iestādē, veicina personāla izpratni par iestādes vīzijas, mērķu un uzdevumu sasniegšanu. Iestādes vadītājs deleģē pienākumus un pārrauga to izpildi. Lēmumu pieņemšana notiek informatīvajās, Pedagoģiskās padomes sanāksmēs un kopsapulcēs. Pieņemtos lēmumus ieraksta sanāksmju protokolos, kā arī rīkojumos, atzīmējot konkrētā uzdevuma izpildes laiku un atbildīgo personu.

             Izglītības metodiķis plāno un organizē pedagoģisko procesu un nodrošina mācību materiāla, līdzekļu, literatūras u.c. nepieciešamā mācību procesam iegādi.

Saimniecības pārzinis organizē saimniecisko darbību, nodrošina saimniecisko materiālu, inventāra iegādi, apkopi, norakstīšanu.

Pirmsskolas iestāžu un skolu māsa pārrauga sanitāro normu ievērošanu Iestādē, ēdināšanas organizēšanu un nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu.

            Izglītības iestādē darbojas 2 padomes - Pedagoģiskā padome un Iestādes padome. Katrai padomei ir reglaments, kas nosaka padomes darba procesa organizāciju.

            Pedagogi ir profesionāli neatkarīgi un atbildīgi par izglītības procesu, didaktiskajiem principiem, kurus ievēro mācību procesā. Pedagogi patstāvīgi spēj izvērtēt mācību materiālu un līdzekļu atbilstību izglītojamo vispusīgai attīstības  nodrošināšanai un izvērtēšanai. Pedagogi ievēro pašdisciplīnu, ētiku, koleģialitāti un paškontroli.

            Pateicoties regulārai sadarbībai, Iestādē izveidojusies labvēlīga un pozitīva vide. Vadība vienmēr ir atvērta uzklausīt darbiniekus, lai pārrunātu viņu izaugsmes iespējas, izaicinājumus, nepieciešamo atbalstu, neskaidros jautājumus un uzklausītu priekšlikumus. Koleģiāli tiek risinātas problēmas, būtiskos jautājumus izlemjot kopā, bet atsevišķus virzot

 skatīšanai plašāk, atbilstoši katrai situācijai.

            Iestādē ieviesta tradīcija godināt darbiniekus par ieguldīto darbu un sasniegumiem gan

novada līmenī, gan Iestādes līmenī.

            Informācijas aprite ar vecākiem un darbiniekiem notiek vairākos līmeņos atkarībā no jautājuma būtības un steidzamības- informācija pie ziņojuma dēļa, klātienes tikšanās, sapulces, individuālās sarunas, telefonsarunas, WhatsApp grupās, iestādes mājas lapā.

            Iestādes vadība nodrošina informācijas apmaiņu klātienē un WhatsApp grupā ar darbiniekiem par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi. Iestādes darbiniekiem, vecākiem un izglītojamajiem ir iespēja brīvi komunicēt ar Iestādes vadību. Iestādes vadītājam ir noteikts apmeklētāju pieņemšanas laiks, bet iepriekš saskaņojot, tikšanās ir iespējama citos laikos.

 

Stiprās puses

*Iestādei ir izstrādāti tās darbībai reglamentējoši dokumenti, atbilstoši normatīvo aktu  prasībām.

* Iestādes vadības darbs vērsts uz iestādes izaugsmi.

* Iestādes darbinieki pārzina savus pienākumus un atbildību, veiksmīgi sadarbojas kopīgu mērķu sasniegšanai.

*Rūpes par pirmsskolas izglītības iestādes tēlu un prestižu sabiedrībā.

*Iestādes administrācija lēmumus pieņem demokrātiski, iesaistot visas ieinteresētās puses.

*Iestādes administrācijas labvēlīga un savstarpēji atbalstoša sadarbība.

Turpmākai attīstībai

*Turpināt attīstīt katra darbinieka līdzatbildību plānošanā un pieņemtā lēmuma īstenošanā.

*Turpināt attīstīt ilgtspējīgu iestādes kultūrvidi.

*Izstrādāt tehnisko darbinieku novērtēšanas/pašnovērtēšanās sistēmu.

Vērtējums LABI

 

4.7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām

 

Pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis” savā darbā realizē daudzveidīgas sadarbības formas ar citām institūcijām. Iestādei ir regulāra sadarbība ar Varakļānu novada domi. Tās prioritāte ir izglītības attīstība novadā, tā iedziļinās katrā ar izglītības problēmām saistītā jautājumā un kopā ar pirmsskolas vadību meklē optimālāko risinājumu problēmjautājumu risināšanai. Ir izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība pirmsskolai ar novada domi budžeta veidošanā un pirmsskolas darbības nodrošināšanā, jo process ir abpusēji svarīgs. Ieguvēji ir pirmsskolas izglītības vecuma bērni un bērnu vecāki, jo novads un sabiedrība ir ieinteresēti veiksmīgā pirmsskolas izglītības iestādes attīstībā.

            Pirmsskolas izglītības iestādei ir regulāra un mērķtiecīga sadarbība ar Varakļānu novada pašvaldības institūcijām un citām Varakļānu novada izglītības iestādēm, Sociālo dienestu, Bāriņtiesu, pašvaldības policiju. Sadarbībā ar tām tiek veikti profilaktiski pasākumi - izglītojošas lekcijas, pārrunas, problēmjautājumu risināšana.

            Pirmsskolas izglītības kolektīvs vienmēr piedalās dibinātāja organizētajos projektos un

pasākumos. Tādā veidā popularizējot pirmsskolas izglītības iestādi vietējai Varakļānu sabiedrībai. Pirmsskolas izglītības iestādes izglītojamie ar saviem priekšnesumiem ir ļoti gaidīti Varakļānu kultūras nama pasākumos, pansionātā, aprūpes centrā.

            Iestādes ietvaros organizējam kopīgus pasākumus, metodiskās dienas, pieredzes apmaiņas braucienus. Esam atvērti dalīties pieredzē un uzņemt ciemiņus no citām pirmsskolas iestādēm. Veidojam sadarbību ar citu pirmsskolas iestādēm.

            Pirmsskolas izglītības iestādei ir veiksmīga sadarbība ar citām novada izglītības iestādēm, sniedzot un organizējot pirmsskolas izglītojamo koncertus. Katru mācību gadu 6-7 veci izglītojamie dodas uz Varakļānu vidusskolu iepazīties ar skolu un tur tiekas ar potenciālajām 1.klases skolotājām. Muzikāli talantīgie izglītojamie dodas uz iestājpārbaudījumiem Varakļānu Mūzikas un mākslas skolā. Mūzikas skolas audzēkņi katru mācību gadu ierodas pirmsskolas izglītības iestādē, lai sniegtu koncertu pirmsskolas izglītojamiem un iepazīstinātu viņus ar dažādiem mūzikas instrumentiem. Šogad pasākums  tika atcelts

            Pirmsskola audzēkņi iepazīst profesijas dodoties uz vietējām iestādēm (piemēram, VUGD, kafejnīca u.c.) un aicinām dažādu profesiju pārstāvjus uz pirmsskolas iestādi, lai pastāsta par profesiju.

Stiprās puses

*Veiksmīga sadarbība ar dibinātāju -  Varakļānu novada domi.

*Sadarbība ar Varakļānu novada iestādēm.

*Iestāde atvērta sadarbībai.

*Atspoguļojam Iestādes darbības plašsaziņas līdzekļos - iestādes mājas lapā (varaklanuspridis.lv), novada avīzē "Varakļonīts", facebook.

Turpmākai attīstībai

*Paplašināt un dažādot sadarbību ar citām Varakļānu, Madonas un Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēm.

Vērtējums LABI

  1. Pašvērtējuma kopsavilkums

Nr.

Jomas

Vērtējuma līmenis

1.

Mācību saturs

 

1.1.

Izglītības iestādes īstenotās

izglītības programmas

Labi

2.

2.1.

Mācīšana un mācīšanās

Mācīšanas kvalitāte

Labi

Labi

2.2.

Mācīšanās kvalitāte

Labi

2.3.

Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Labi

3.

Izglītojamo sasniegumi

Labi

4.

Atbalsts izglītojamiem

Labi

4.1.

Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana

Labi

4.2.

Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un drošības aizsardzība).

Ļoti labi

4.3.

Atbalsts personības veidošanā

Ļoti labi

4.4.

Atbalsts karjeras izglītībā

Ļoti labi

4.5.

Atbalsts mācību darba diferenciācijai

Labi

4.6.

Atbalsts izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām

Labi

4.7.

Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Ļoti labi

5.

Iestādes vide

 

5.1.

Mikroklimats

Labi

5.2.

Fiziskā vide

Labi

6.

Iestādes resursi

 

6.1.

Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Labi

6.2.

Personālresursi

Labi

7.

Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

 

7.1.

Iestādes darba pašnovērtēšana un attīstības plānošana

Labi

7.2.

Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

Labi

7.3.

Iestādes sadarbība ar citām institūcijām

Labi

Jomas

Stiprās puses

Turpmākai attīstībai

1. Mācību saturs

Izglītības iestādes īstenotā programma

*Pedagogi pārzina pirmsskolas izglītības vadlīnijas un izglītības programmu, regulāri plāno savu darbu, spēj pielāgoties jaunām prasībām ieviešot uz kompetencēm balstīto izglītības pieeju.

*Iestādes vadītāja un izglītības metodiķis sniedz nepieciešamo atbalstu pedagoģiskajā procesā  izglītības programmas īstenošanai.

*Mācību satura apguve pirmsskolā notiek gan telpās, gan āra vidē.

* Uzsākt kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešanu ar 2019./2020. mācību gadu, pilnveidojot pedagogu zināšanas - kursi, semināri, labas prakses piemēri.

* Licencēt speciālo izglītības programmu.

*Turpināt īstenot pirmsskolas mācību satura apguvi gan telpās, gan āra vidē pastiprināti.

2. Mācīšana un mācīšanās

2.1. Mācīšanas kvalitāte

*Mācību procesa organizācija ir sakārtota un tiek pārraudzīta.

*Apmācība izglītojamiem brīvā dabā.

*Zinoši, pieredzes bagāti pedagogi, kur visi ir apguvuši  kompetenču pieeju mācību saturā

*Pedagogi kursos un semināros apgūst inovatīvās metodes un paņēmienus iedzīvina pedagoģiskajā procesā ar izglītojamajiem.

*Mācību jomās organizētas rotaļnodarbības ļauj organizēt izglītojamo attīstībai un spējām interesantas darbības

*Pedagogu iniciatīva mācīšanas kvalitātes uzlabošanā un mācību procesa  dokumentēšanā.

* Valsts ārkārtējā situācijā tiek izmantotas jaunas mācību metodes mācību procesa organizācijā, piemēram, saziņa ar vecākiem un individuālie uzdevumi bērniem mācīšanās procesam tika organizēti, izmantojot pieejamās komunikācijas tehnoloģijas.

*Koordinēt un veicināt grupas un iestādes pedagogu darbu komandā ikdienas mācību procesam.

*Izveidot dārza kastes, lai izglītojamais varētu patstāvīgi piedalīties dārzeņu audzēšanas procesā.

*Organizēt pieredzes apmaiņas pasākumus starp citām izglītības iestādēm.

*Pilnveidot āra teritoriju, papildināt materiālo bāzi bērnu pētnieciskajai darbībai.

*Mācību procesā veicināt bērnu pašdisciplīnu un patstāvību.

*Turpināt “runājošo sienu” izveidošanu grupās .

2.2.

Mācīšanās kvalitāte

*Nodrošināta mūsdienīga vide sekmē un attīsta izglītojamo mācīšanās motivāciju, veicina pedagogu un izglītojamo sadarbību.

*Pirmsskolas dienas režīms, mācību procesa organizācija nodrošina izglītojamā mācīšanos visas dienas garumā - telpās un brīvā dabā- āra rotaļnodarbībās, pastaigā, ekskursijās.

*Pirmsskolas dienas kārtība/ritms elastīgi ļauj izglītojamo izglītot visas dienas garumā

*Ir teicama materiālā bāze gan grupās, gan metodiskajā kabinetā

*Ir nodrošināts pedagoģiskais personāls

*Interaktīvās tāfeles 5-6gadīgajiem.

*Mācīšanās tiek balstīta uz kompetenču izglītību pratības pamatiem mācību jomā.

*Projektu darbība;

*Pilnveidot bāzi ar inovatīvajiem mācību līdzekļiem;

*Izglītot pedagogus interaktīvās tāfeles 100% izmantošanai (mācību materiālās bāzes veidošanu uz ekrāna)

* Pilnveidot mācību vidi kompetenču pieejas īstenošanai.

*Mācīšanās procesā izmantot reālu darbību (pašiem šķirot atkritumus grupās)

*Iegādāties interaktīvo tāfeli 5gadīgo grupā.

*Iegādāties gaismas galdu 4gadīgo grupā.

* Iegādāties planšeti logopēdam, lai vienkāršotu, ieinteresētu un piesaistītu izglītojamā valodas apguvi.

2.3.

Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa.

*Izstrādāta kārtība, kādā Iestāde nodrošina izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu

*Iestādē regulāri tiek apkopoti un analizēti izglītojamo sasniegumi turpmākās attīstības plānošanai.

*Izglītojamā vērtēšanā iesaistās atbalsta personāls.

*Skaidra izglītojamo zināšanu un prasmju kvantitāte un kvalitāte;

 *Vērtēšana tika izmantota izglītojamā turpmākai attīstībai un mācību procesa plānošanai;

 *Individuālas informācijas nodrošināšana vecākiem par izglītojamā sasniegumiem.

*Pozitīvas mutiskas uzslavas izglītojamo stimulē uz patstāvīgi un precīzi veiktu darbu.

* Kvalitatīvas (cieņas pilnas, attīstošas, uz bērna izaugsmi vērstas) atgriezeniskās saites sasniegšana ikvienam bērnam.

*Pilnveidot vērtēšanas formas un metodes;

*Veicināt pedagogu un vecāku sadarbību bērnu zināšanu, prasmju pilnveidē un vērtēšanā.

3. Izglītojamo sasniegumi

 

*Pedagogi spēj izvērtēt katra izglītojamā izaugsmi un motivēt izglītojamos jauniem panākumiem.

*Izglītojamie atbilstoši savām spējām ir sagatavoti skolai.

*Izglītojamā līdzdalība un ieinteresētība sev interesējošo prasmju pilnveidošanā .

*Veicināt izglītojamo un vecāku līdzdalību ikdienas audzināšanas uzdevumu praktizēšanu ikdienā.

4. Atbalsts izglītojamiem

4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedago-

ģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana

*Dažādu drošības pasākumu veiksmīga organizēšana.

*Darbinieki ir informēti, kur un kā meklēt palīdzību vajadzības gadījumā.

*Tiek organizētas un praktizētas rotaļnodarbību starplaikos dinamiskās pauzes.

*Meklēt iespēju papildināt atbalsta personālu ar speciālo pedagogu, psihologu, sociālo pedagogu.

4.2. Izglītojamo drošības garantēšana

( drošība un darba aizsardzība)

* Izglītojamiem un iestādē strādājošajiem ir radīta droša vide.

*Iestāde rūpējas par izglītojamo drošību, sakārtojot un labiekārtojot fizisko vidi.

*Iestādē notiek dažādi pasākumi par drošību, tiek īstenota "Džimbas 9 soļu programma".

*Iestāde aprīkota ar  DOMOFONU, lai pastiprinātu bērnu drošību.

*Regulāri tiek analizēti un aktualizēt  drošības noteikumi izglītojamiem.

*Turpināt izglītojamos izglītot par drošību sev apkārt.

*Organizēt kursus "Pirmās palīdzības sniegšana" izglītības iestādes darbiniekiem

4.3. Atbalsts personības veidošanā

*Izglītojamie var gūt radošas darbības, uzsākšanās pieredzi Iestādes, novada pasākumos, veicinot piederības sajūtas veidošanos ģimenei, iestādei, novadam, valstij.

*Iestādes darbība tiek organizēta tā, lai ikviens domā un dara pats, mācās un sadarbojas, prot strādāt komandā un sasniegt individuālus mērķus.

*Izglītojamie kopā ar vecākiem iesaistās izglītojošās nodarbībās, pirmsskolas rīkotajās aktivitātēs un projektos.

*Pirmsskolā tika organizēts talantu konkurss, kur vecāki kopā ar bērniem pašizpaudās, guva novērtējumu savai piederībai ģimenei.

*Veicināt  izglītojamiem veselīga dzīvesveida aktivitātes.

*Piesaistīt 99% ģimeņu iesaistīšanu rīkotajās aktivitātēs.

4.4. Atbalsts karjeras izglītībai

*Izglītojamiem ir iespēja iepazīt dažādas profesijas.

*Pedagogi ir radoši un profesionāli rada iespējas, lai izglītojamajiem veidotos  interese par profesijām un tās nozīmi.

*Organizēti dažādi pasākumi par profesijām, sadarbojoties ar vecākiem.

*Paplašināts metodiskā kabineta materiālu klāsts par profesijām.

*Ieinteresēt vecākus izglītojamā talanta pilnveidošanā, kas varētu būt saistīts reālo dzīvi.

4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

*Izglītojamie iekļaujas mācību procesā ar caurviju prasmēm un apgūst pratību pamatus 7 mācību jomās.

*Integrētās rotaļnodarbības ļauj izglītības darbu diferencēt

*Dienas ritms atbalsta diferencētu un individuālu pieeju izglītojamā spēju un prasmju attīstībā

*Laba sadarbība ar Varakļānu Mūzikas un mākslas skolu

*Tika Organizēts iestādē talantu konkursu, kurā izglītojamais varēja demonstrēt savas

prasmes un radošo potenciālu kopā ar vecākiem.

*Turpināt darbu pie dziedošo talantu pamanīšanas un tālākas sagatavošanas.

*Aktīvāk iesaistīt atbalsta personāla (logopēds, skolu māsa ) piesaisti darbā ar izglītojamajiem, lai izglītojamos, kuriem ir nepieciešama palīdzība, iesaistītu mācību darba diferenciācijā un individualizācijā

* Pirmsskolā licencēt  speciālās pirmsskolas izglītības programmu.

*Atbalstīt personāla sadarbību darbā ar izglītojamiem, kuriem ir mācīšanās grūtības vai ar izglītojamiem, kuriem ir jāattīsta talants.

4.6.

Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

*Labvēlīgs mikroklimats logopēdisko izglītojamo attīstībai un integrācijai

*Iestādē ir aprīkots logopēda kabinets.

*Ir piesaistīts pedagogs, kas ieguvis sertifikātu, lai īstenotu speciālās izglītības programmu.

*Pilnveidot materiālo bāzi speciālās izglītības programmas realizēšanai

* Pirmsskolā licencēt  speciālās pirmsskolas izglītības programmu.

*Turpināt pilnveidot grupu pedagogu zināšanas darbā ar izglītojamiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts.

4.7.

 Sadarbība ar Izglītojamā ģimeni

*Izglītoti vecāki par jaunā mācību satura ieviešanu pirmsskolā ar 2019./2020. m.g.

*Regulāri tiek uzlabota sadarbība un saziņa ar vecākiem, ja nepieciešams telefoniski, sūta īsziņas, sazinās Whats-App grupā.

*Izveidota pirmsskolas mājas lapa.

•Izglītojamiem un viņu vecākiem pieejamas individuālās konsultācijas pie iestādes metodiķes, logopēda.

*Daudzveidīgi izglītojoši pasākumi bērniem kopā ar vecākiem;

*Iestāde analizē un ņem vērā izglītojamo vecāku viedokli un ieteikumus, risina jautājumus par izglītojamo uzturēšanu un izglītošanu.

•Teicama sadarbība ar Iestādes padomi.

*Veicināt vecāku līdzdalību ikdienas mācību procesā un sasniegumos.

*Turpināt pilnveidot komunikācijas prasmes personālam sadarbībā ar vecākiem.

5. Iestādes vide

5.1. Mikroklimats

*Izglītības iestādē ir savas tradīcijas, kas saliedē un veicina piederības sajūtu savai iestādei.

*Iestādē ir profesionāla sadarbības vide, kurā iesaistās izglītojamo vecāki

*Izglītojamie tiek rosināti patriotismam, lojalitātei pret pirmsskolu, ģimeni un viņos tiek veidota piederība savam novadam.

* Iestādē ir labvēlīgs mikroklimats, ko veido iestādes vadības, darbinieku un izglītojamo vecāku sadarbība.

*Reizi gadā tiek organizēts iestādes darbinieku pieredzes braucien

*Pilnveidot iestādes tradīcijas, lai saglabātu un uzturētu labvēlīgu mikroklimatu

*Reizi gadā organizēt vadības un darbinieku individuālās pārrunas.

*Praktizēt Iestādes darbinieku anketēšanu mikroklimata stiprināšanai.

*Turpināt kolektīva saliedēšanas pasākumus (ar atbildīgo organizētāju no kolektīva) - teātra, koncerta apmeklējums,ekskursiju organizēšana.

5.2.

 Fiziskā vide. 

*Iestādes vide ir sakopta un atbilst sanitārajām, ugunsdrošības un darba drošības prasībām.

*Telpas ir tīras un estētiski noformētas.

*Pārdomāta un sakopta āra vide un iekštelpas

*Lielie atkritumu šķirošanas konteineri.

*Turpināt nodrošināt izglītojamiem veselīga dzīvesveida aktivitātes.

*Turpināt labiekārtot lodžijas.

*Pabeigt izveidot aktivitāšu kalniņu fiziskajām aktivitātēm ziemā un vasarā.

*Izveidot Izglītības iestādē diennakts grupu bērniem, kuru vecāki strādā nakts maiņās, dzīvo attālāk no pirmsskolas un sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

6. Iestādes resursi

6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

*Iestādē ir nepieciešamie materiāltehniskie resursi un papildus telpas izglītības programmas realizēšanai, nodrošinot mācību līdzekļu un tehnoloģiju izmantošanu.

*Plānveidīgs un mērķtiecīgs jaunāko informācijas tehnoloģiju nodrošinājums.

*Iestādē tiek nodrošināta efektīva mācību līdzekļu un tehnoloģiju izmantošana.

*Tālākizglītībā un kvalifikācijas paaugstināšanas kursos gūtās pieredzes apmaiņa.

*Turpināt atjaunot materiāltehnisko bāzi, 2 grupu telpās  nomainīt krēsliņus.

*Papildināt materiāli tehnisko bāzi izglītojamo patstāvīgai pētnieciskai darbībai dabaszinātņu centrā.

6.2.Personāl-resursi

*Pedagogiem un pārējiem darbiniekiem ir atbilstoša izglītība mācību procesa sekmīgai realizēšanai.

* Iestādes vadība plāno un koordinē tālākizglītības kursu, semināru apmeklēšanu.

*Visi tehniskie darbinieki ir noklausījušies bērnu tiesību aizsardzības kursu.

*Pedagogi ir noklausījušies Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides valstiskās un tikumiskās audzināšanas kursu.

*Visi pedagogi ir apguvuši kompetenču pieeju mācību saturā kursus.

*Visiem pedagogiem ir nodrošināta 1 darba slodze.

*Turpināt nodrošināt visiem pedagogiem 1 darba slodzi.

7.Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšanai

7.1. Iestādes darba pašnovērtēšana un attīstības plānošana

*Iestādes vadība organizē pašnovērtēšanās procesu, iesaistot izvērtēšanas un turpmākās darbības plānošanā Iestādes darbiniekus un vecākus.

*Iestādes attīstības plānošanā ir iesaistīti visi darbinieki.

*Izglītības iestādes darba plānošanas nepārtrauktība.

•Vērtēšana tiek veikta plānveidīgi.

*Ir  izstrādāti pedagogu pašnovērtēšanas kritēriji.

* Ir izstrādāt ATTĪSTĪBAS plāns 2020. - 2023. gadam.

*Izstrādāt tehnisko darbinieku pašnovērtēšanās kritērijus.

*Iestādes darba plānošanas procesā  veikt darbinieku un vecāku aptaujas, lai veiksmīgāk izstrādātu iestādes pašvērtējumu.

7.2.Iestādes vadības darbs un profesionāla pārvaldība

*Veiksmīga sadarbība ar dibinātāju -  Varakļānu novada domi.

*Sadarbība ar Varakļānu novada iestādēm.

*Iestāde atvērta sadarbībai.

*Atspoguļojam Iestādes darbības plašsaziņas līdzekļos - iestādes mājas lapā (varaklanuspridis.lv), novada avīzē "Varakļonīts", facebook.

*Paplašināt un dažādot sadarbību ar citām Varakļānu, Madonas un Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēm.

7.3.Iestādes sadarbība ar citām institūcijām

*Veiksmīga sadarbība ar dibinātāju -  Varakļānu novada domi.

*Sadarbība ar Varakļānu novada iestādēm.

*Iestāde atvērta sadarbībai.

*Paplašināt un dažādot sadarbību ar citām Varakļānu, Madonas un Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēm.

*Atspoguļot Iestādes darbības plašsaziņas līdzekļos.

 

 

Varakļānu pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” vadītāja:                       I. Mestere

Saskaņots:

Varakļānu novada domes priekšsēdētājs:                                     M. Justs

Varakļānu pirmsskolas izglītības iestāde «Sprīdītis»

Varakļāni - vēsturiski Latgale, teritoriāli Vidzeme. Vieta, kura atrodas gandrīz vienādā attālumā no Preiļiem, Madonas, Jēkabpils, Rēzeknes.

Kontakti

Kontaktinformācija: Rēzeknes iela 1, Varakļāni, Varakļānu novads, LV-4838,

Vadītāja Ilga Mestere:
e-pasts:bernudarzs@varaklani.lv
tālr.: 29342315
Izglītības metodiķe: Aija Apeine tālr. 26547317, e-pasts aiap@inbox.lv
Saimniecības daļas pārzine: Sandra Ūzuliņa tālr.: 25926400
Lietvedības sekretāre: Inese Vulāne tālr.: 22473808
Medmāsa: Anita Kanča tālr.: 29557299

© 2020. All Rights Reserved. Designed By DS PRO Latvija SIA